Trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārcelšana no Valsts kancelejas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) ir signāls negodprātīgām personām, ka pārkāpumi netiks tolerēti un atstāti bez ievērības, otrdien sacīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
ĪSUMĀ:
- KNAB nākamgad kļūs par trauksmes cēlēju kontaktpunktu.
- Straume: Kontaktpunkta pārņemšana ir signāls negodprātīgām personām, ka pārkāpumi netiks tolerēti.
- Jomas eksperti redz priekšrocības, ka trauksmes cēlēju ziņojumus izskatīs institūcijā ar neatkarīgu institucionālo statusu un plašākām pilnvarām pretlikumību atklāšanā.
- Tiesībsardze uzsver, ka jāveicina potenciālo trauksmes cēlēju uzticība valstij un institūcijām.
- Jāuzlabo arī cilvēku izpratne par trauksmes celšanu.
KNAB gatavs kļūt par trauksmes cēlēju kontaktpunktu
Straume norādīja, ka KNAB gatavs no nākamā gada kļūt par trauksmes cēlēju kontaktpunktu. Viņš gan uzsvēra, ka trauksmes celšana neattiecas tikai uz valsts pārvaldi, korupcijas vai interešu konflikta jautājumiem. “Tas attiecas uz jebkuru sabiedrības locekli jebkurā sabiedrības daļā,” sacīja Straume, aicinot būt par trauksmes cēlējiem, ja tāda situācija rodas.
Precizējums
Precizēta informācija par laiku, no kura KNAB kļūs par trauksmes cēlēju kontaktpunktu. Tas nenotiks nākamā gada 1. janvārī, bet gada pirmajā pusē.
Straume atzina, ka cīņā pret korupciju trauksmes celšana ir viens no stūrakmeņiem. Tā palīdz arī KNAB darbā.
Jomas eksperti uzskata, ka pāreja sniegs vairākas būtiskas priekšrocības. Viena no galvenajām ir tas,
ka trauksmes cēlēju ziņojumi turpmāk tiks izskatīti institūcijā ar neatkarīgu institucionālo statusu un plašākām pilnvarām pretlikumību atklāšanā.
Jāturpina darbs pie sabiedrības izglītošanas; jāveicina uzticība valstij
Tāpat eksperti uzsver, ka jāturpina darbs pie sabiedrības izglītošanas par to, cik svarīgi ir trauksmes cēlēji.
Kas ir trauksmes cēlējs?
trauksmes cēlējs — fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
Likumi.lv
Trauksmes ziņojumu skaits ir arī atkarīgs no organizāciju kultūras un cilvēku uzticēšanos valstij. Tiesībsardze Karina Palkova uzticību izcēla kā vienu no svarīgākajām lietām trauksmes celšanā. Iedzīvotājiem jāuzticas valstij un institūcijām.
“Nepastāv valsts bez cilvēka. Valstī ir jābūt institūcijām, kurām uzticas. Institūcijām ir jāstrādā cilvēkiem. Institūcijās jābūt cilvēkiem, kuriem mēs uzticamies. Cilvēki, kuriem mēs esam gatavi atvērties, pastāstīt to patiesību, kas mums pašiem nepatīk. Institūcijās jābūt cilvēkiem, kas spēj mūsos ieviest šo ticību. Un valsts pastāv tikai tad, ja iedzīvotājs pēc būtības uzticas.
Uzticība ir pamatu pamats. Ne tikai demokrātijas pamatu pamats, bet arī trauksmes celšanas kontekstā,” uzsvēra tiesībsardze.
Kā svarīga tika minēta arī trauksmes cēlēju aizsardzība. Jomā pastāv vairākas aizsardzības garantijas, no kurām divas galvenās ir valsts nodrošināta juridiskā palīdzība un konsultācijas par tiesību aizsardzību. Bez tiem ļoti svarīga ir arī trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība.
“Identitātes aizsardzība ir atslēga veiksmīgai trauksmes cēlēju aizsardzībai, jo, ja to izdodas aizsargāt, ir maza varbūtība, ka būs represijas. Nu, šeit ir skaidrs, ka ne visu var risināt ar likumu, svarīga ir tieši praktiskā darbība. Vajag rīkoties tā, lai ir piemērotākais risinājums, kā aizsargāt personas identitāti, kura ir ziņojusi. Arī kompetentajām institūcijām ir jānodrošina tas, ka nav brīvi pieejami ne trauksmes cēlēja ziņojumu, ne ar to izskatīšanu saistītie materiāli,” skaidroja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe.
Juridiskā palīdzība līdz šim ir sniegta 18 gadījumos, konsultācija par tiesību aizsardzību tiek sniegta apmēram 10 reizes gadā.
Valsts kancelejas pārstāve arī stāstīja, ka cilvēki ne vienmēr izprot to, kas ir trauksmes celšana. Tādējādi tikuši saņemti zvani un vēstules par saplīsušām caurulēm vai nodokļu nemaksāšanu par kādu konkrētu cilvēku.
KONTEKSTS:
Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkciju no Valsts kancelejas nodos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tas varētu notikt 2026. gada pirmajā pusē, bet vēl vajadzīgs Saeimas lēmums.
Kopš Trauksmes celšanas likuma stāšanās spēkā 2019. gada maijā KNAB ir otra lielākā kompetentā institūcija, kura visbiežāk saņem ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. Pārsvarā trauksmes cēlēji ziņo KNAB par valsts amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konfliktā.
KNAB 2022. gadā saņēma 55 iesniegumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, 2023. gadā – 52 iesniegumus, bet 2024. gadā KNAB saņēma 51 iesniegumu.
Savukārt par trauksmes cēlēju ziņojumiem 2022. gadā KNAB atzina 11 ziņojumus, 2023. gadā – 21 ziņojumu, bet 2024. gadā atzīti 22 trauksmes cēlēju ziņojumi.
Vienlaikus līdzšinējā trauksmes cēlēju kontaktpunktā – Valsts kancelejā – 2022. gadā netika izskatīts neviens ziņojums, 2023. gadā izskatīts viens ziņojums un 2024. gadā – divi ziņojumi.
Vienlaikus KNAB jau pašreiz uztur ziņotājiem ērtu un drošu infrastruktūru, tostarp tiešsaistes ziņošanas platformu “Ziņo KNAB!”, kas ļauj iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumus.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu