Ikdienas ieradumi un izvēles ietekmē ne tikai kopējo ķermeņa veselību, bet arī ādas stāvokli. To patiesībā ietekmē vesels faktoru kopums – arī tas, kā jūtamies un ko ēdam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja speciālisti.
ĪSUMĀ:
- Dermatoloģe norādīja, ka āda bieži “izpļāpājas” par cilvēka ēšanas un dzīves paradumiem.
- Pilsētas dzīves temps, miega trūkums un gaisa piesārņojums veicina ādas novecošanos un jutīgumu.
- Uztura speciāliste uzsvēra – ar kustībām vien sliktu uzturu kompensēt nevar.
- Piens un cukurs bieži izraisa iekaisumus, tāpēc to samazināšana var būtiski uzlabot ādas stāvokli.
- Uztura maiņa jāievieš pakāpeniski – labāk sākt ar mazu ieraduma maiņu, nekā atlikt “līdz pirmdienai”.
- Emocionālais stāvoklis un stress cieši saistīti ar ādas veselību, atgādināja psiholoģe.
- Viņa aicināja ēst apzināti, nevis emocionāli, un uztvert uzturu kā ķermeņa atbalstu, nevis baudas avotu.
- Pārlieka koncentrēšanās uz izskatu rada papildu stresu un var pastiprināt ādas problēmas.
Pacients noklusē, bet āda “izpļāpājas”
Ādas veselību ietekmē daudzi faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu – diemžēl jutīga āda ir viena no mūsdienu tendencēm.
Dermatoloģe Anna Bērziņa pauda: “To es savā ikdienā ārsta dermatologa kabinetā redzu patiesi daudz. Bieži vien cilvēki negrib atzīt, ko ēd un ko dzer, bet realitātē to ļoti labi var uz ādas redzēt – gan kā visdažādākos iekaisīgos procesus, gan hronisku slimību saasinājumus.”
Gan miegs, gan mūsu nervu sistēmas darbība, gan ādas kopšanas paradumi ietekmē ādas veselību. Tāpat pārmērīgs ultravioletais starojums un gaisa piesārņojums. Tas viss veicina ātrāku ādas novecošanos.
“Dzīve pilsētā un lielā skrējienā par labu mūsu ādas veselībai noteikti nenāk,” atzina ārste.
Gluži tāpat kā daudzos citos jautājumos, arī domājot par ādas veselības uzlabošanu, primāri jādomā par veselīgu uzturu un kustībām, taču šoreiz uzsvaru liekot tieši uz pirmo.
“Sliktu uzturu mēs nevaram kompensēt vienkārši ar regulāru kustību, tāpēc es noteikti teiktu, ka īpaši mūsdienu cilvēkam uzturs spēlē lielāku lomu,” pauda uztura speciāliste Viktorija Jansone.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja cilvēks ļoti intensīvi un regulāri sporto, vismaz domājot tieši par ādas veselību, nedrīkst ēst visu, kas ienāk prātā. Uzturam jābūt sabalansētam un veselīgam.
Lai gan Bērziņa norādīja, ka ādas veselības uzturēšanai nav viena specifiska uztura plāna vai formulas, kas derētu visiem un atrisinātu visas problēmas, Jansone iebilda, ka daži produkti jo īpaši bieži veicina un uztur iekaisuma procesus ne tikai ādā, bet visā ķermenī – tie ir piens un cukurs.
“Nereti plašās rekomendācijas par sabalansētu un veselīgu uzturu mēdz cilvēkus iedzīt papildu stresā, jo šķiet, ka gribi atrisināt tikai vienu lietu, bet jādara uzreiz ir ļoti daudz. Tāpēc nereti labi nostrādā kaut ko pa drusciņai ieviest savā ikdienā – soli pa solim. Izmainīt kaut vai vienu lietu,” ieteica Jansone.
Piemēram, kā norādīja uztura speciāliste, samazinot cukura un piena patēriņu ikdienā, it īpaši iekaisīgu slimību gadījumā, labi var redzēt uzlabojumus.
“Tiešām dažkārt tikai dažas, ļoti vienkāršas lietas pamainot, ieguvums ir pietiekami liels,” Jansone pauda.
To, vai ādas stāvoklis uzlabosies, ļoti ietekmēs arī tas, kā kopjam ādu – kā to attīrām un ko pēc tam uz tās uzklājam. Dažkārt nevarēs iztikt arī bez ārstnieciskiem līdzekļiem. Taču uzturam tik un tā ir milzīga loma, atkārtoti uzsvēra speciālistes.
Emocionālā ēšana un ēšanas kults
Tikmēr psiholoģe Kristīne Balode sprieda, ka būtu jauki, ja cilvēki pārstātu ēst emocionāli un sāktu ēst apzināti, un uzturu vairāk uztvertu kā kaut ko tādu, kas atbalsta ķermeņa veselību, nevis sniedz baudu.
“Manuprāt, Rietumu sabiedrība ir ļoti daudz saistīta ar baudu, kur es ēdīšu, kā ēdīšu, kā tas izskatīsies, kur man to pasniegs, kurā vietā to būs stilīgi apēst. Man liekas, ka esam diezgan tālu aizgājuši no uztura pamatnosacījuma, ka tā būtībā ir uzturviela, lai mūsu ķermenis, prāts un emocionālā pasaule var forši funkcionēt,” pauda Balode.
Vēl viens svarīgs aspekts, runājot par ādas veselību, nenoliedzami ir tas, kā jūtamies jeb cik lielu stresa daudzumu ikdienā piedzīvojam.
“Nervu sistēmas saikne ar ādu ir supercieša.
Ja vien nav nekādu sūdzību par ādu, tad jau varam arī grēkot ar dažādām lietām, bet, ja tomēr mums kādas sūdzības ir, tad ir virkne faktoru, ko ļoti labi varam kontrolēt, un stresa tolerēšana vai menedžments ikdienā būtu viena no tām lietām tāpat kā uzturs,” skaidroja Bērziņa.
Balode savukārt norādīja, ka veselīgs stress jeb tāds mērens satraukums par kaut ko, kas mums rūp, ir svarīgs un pat vajadzīgs. Problēmas rodas, ja stresa ir tik daudz, ka tas atstāj kaut kādu ietekmi, ar ko cilvēks nespēj tikt galā.
Tāpat viņa atzina, ka, runājot, piemēram, par ādas veselību, īsti jau nav iespējams pateikt, vai konkrētās problēmas sākās fizioloģisko vai mentālo un emocionālo aspektu dēļ. Tie viens ar otru nereti ir ļoti ciešā sazobē.
“Mana profesija aicina uz to paskatīties ne tik daudz kā uz problēmu, bet varbūt kā uz simptomu, ar kuru ķermenis mēģina celt roku un saukt pēc palīdzības, un mudina tomēr iedziļināties, kas tad ir ar to dzīves balansu kopumā, – vai gadījumā kādā dzīves jomā nedominē pārāk liela vēlme sevi patērēt, sevi neaprūpēt,” pauda Balode.
Izskats nav mazsvarīgs
Turklāt, ja nākas saskarties ar ādas problēmām, no vienas puses, tas ir jautājums par veselību, no otras puses, arī par izskatu un estētiku. Arī tas ir svarīgi.
“Mēs tomēr dzīvojam estētikas ērā. Tas trāpa arī mūsu ego, ka es neizskatos tā, kā man mūsdienās vajadzētu izskatīties, un tas rada vēl vienu milzīgu noslodzi. Reizēm tas, ko es pamanu kaut kādā daļā klientu, ka tad, kad sākas šis stress – ar kādām metodēm un kā es varētu kaut mainīt savā izskatā, tas reizēm ir pat vēl jaudīgāks stress nekā pirms tam, un tas to problēmu pat pastiprina,” klāstīja Balode.
Mērenība ir svarīga it visā – arī tajā, cik daudz domājam, pārdzīvojam un pievēršamies tam, kā izskatās mūsu āda. Tieši tāpat svarīgi sevi nesalīdzināt ar to, ko redzam sociālajos tīklos vai mārketinga kampaņās.
Atbildot uz jautājumu, pie kura speciālista galu galā cilvēkam ar ādas veselības problēmām būtu jāvēršas vispirms – uztura speciālista, dermatologa vai psihologa, Jansone norādīja, ka komandas darbs ir visefektīvākais risinājums jebkurai problēmai, taču daudz kas atkarīgs no cilvēka mērķiem un vajadzībām, un reizēm, lai tās atrisinātu, nevajag nemaz tik daudz.
It sevišķi, ja cilvēks pie kāda no speciālistiem dodas laikus.
“Cilvēku prātā ir vēlme gaidīt 1. janvāri vai vismaz kārtējo pirmdienu, kad uzsākt kaut ko mainīt, bet varbūt tomēr ir vērts negaidīt ne pirmdienu, ne rītdienu, bet kaut ko sākt jau šodien, un nevis visu reizē, bet vismaz kaut kādu mazumiņu,” aicināja Bērziņa.