“Dzīvē viss ir iespējams, bet es kandidēju ar domu, ka vēlos pildīt šos amata pienākumus,” komentējot savas izredzes jau kā trešajam Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes kandidātam tikt apstiprinātam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP), Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja pētnieks Andris Saulītis. Viņš ir pārliecināts par savu reputāciju un iespējamo pienesumu sabiedriskajam medijam.
Intervija ar amatam SEPLP virzīto pētnieku Andri Saulīti
NVO un memoranda padome Saulīti amatam SEPLP izvirzīja pēc tam, kad Saeima bija noraidījusi jau divus kandidātus – vispirms neatbalstīja bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti, bet vēlāk – bijušo SEPLP vadītāju Jāni Siksni.
Vaicāts, kāda ir sajūta būt tikai trešajam virzītajam kandidātam, Saulītis norādīja, ka “nenāk skrieties”: “Vēlos piedāvāt savas kompetences, zināšanas, profesionālo un akadēmisko pieredzi.”
Saulītis nenoliedza, ka iepriekšējo kandidātu noraidīšana nav patīkams fons. Visvairāk no tā, viņaprāt, cieš sabiedriskais medijs.
“Visas šīs kolīzijas, manuprāt, rada bažas, ka politiskajā vidē ir kādas vēlmes veidot situācijas, kuras uzticēšanos sabiedriskajam medijam varētu graut,” sacīja Saulītis. Vienlaikus pētnieks norādīja, ka pašreizējais likums, kas nosaka SEPLP un mediju darbību, veidots tā, lai šādas ietekmes nebūtu, tomēr, lai redakcionālo neatkarību stiprinātu, viņaprāt, SEPLP locekļu skaitu varētu palielināt.
“Esmu pārliecināts par savu reputāciju. Esmu darbojies Mediju ētikas padomē, Lielās mūzikas balvas žūrijā, publicējis starptautiskas publikācijas, vēstot par Latviju starptautiskajai sabiedrībai,” pastāstīja Saulītis.
“Man šķiet, tas ir arī iemesls, kāpēc mani virza, jo redz, ka es varētu šo zināšanu pārnesi dot arī sabiedriskajam medijam.”
Saulītis atzīmēja, ka viens no SEPLP uzdevumiem ir izvērtēt sabiedriskā medija darbības rezultātu, un šeit noderīga esot viņa akadēmiskā pieredze un aizvadīto gadu darbs ar iedzīvotāju aptaujām.
Par nākotnē būtiskāko izaicinājumu Saulītis nosauca mākslīgo intelektu un daudzvalodu modeļus. Sabiedriskā medija darbībā mākslīgais intelekts varētu uzlabot darba ražīgumu, pieļāva pētnieks.
Izmēģini “Neo”!
LSM.lv piedāvā ziņu meklēšanas palīgu “Neo”, kas tapis sadarbībā ar Eiropas Raidsabiedrību organizāciju. Spied šeit, lai izmēģinātu!
Viņš pastāstīja, ka pēdējos gados aktīvi darbojies tieši ar saturu par mākslīgā intelekta ietekmi uz sabiedrību. Saulītis atzīmēja, ka dati par interneta portālu apmeklējumu liecina, ka tas šajā novembrī bijis zemāks, nekā pērn.
Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji aizvien biežāk informāciju iegūst no tā saucamajiem “čatbotiem”.
Tomēr satraucoši ir tas, ka mākslīgā intelekta modeļi nav neitrāli, bet iedzīvotāji nereti šos rīkus uzskata par objektīviem informācijas pārbaudē.
KONTEKSTS:
SEPLP kopš augusta strādā divu cilvēku sastāvā, jo Saeima jau divas reizes noraidījusi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes virzītos kandidātus – vispirms neatbalstīja bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti, bet vēlāk – bijušo SEPLP vadītāju Jāni Siksni, kurš bija ieguvis visvairāk punktu arī pirmajā konkursā, bet toreiz memoranda padome nolēma virzīt Belti.
Pirmdien, 8. decembrī, memoranda padome nolēma darbam SEPLP virzīt Andri Saulīti. Viņš ir vadošais pētnieks Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā.
Dienā, kad Saeimas atbildīgā komisija nolēma uzlabot sadarbību ar memoranda padomi un pauda apņēmību vēl šogad pie trešā cilvēka SEPLP tomēr tikt, Mediju ētikas padome paziņoja, ka izstāsies no šī procesa, kamēr tas netiks uzlabots. Tāpat organizācija uzskata, ka SEPLP kandidātu izvēle jāuztic memoranda padomei vai institūcijai, kas mazāk pakļauta politiskajai ietekmei.
SEPLP pašlaik darbojas Valsts prezidenta kancelejas virzītā Sanita Upleja-Jēgermane, kura ir arī padomes vadītāja, kā arī Saeimas virzītā kandidāte, kādreizējā Latvijas Radio ģenerāldirektore Una Klapkalne. Abas amatā ievēlētas uz četriem gadiem.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu