Ko no tā Eiropa var mācīties šodien?
To, ka mēs esam sākumstadijā pilnīgi citai kara vešanas tehnoloģijai. Tie nav tikai droni. Nākotne būs tā sauktā spietu tehnoloģija (swarm technology), kas paredz ļoti daudzas autonomas gaisa platformas. Latvijas gadījumā svarīgākas būtu sauszemes un jūras autonomās platformas, kā arī zemūdens autonomās platformas. Šīs autonomās platformas vadīs mākslīgais intelekts pēc speciāliem algoritmiem, kurus būs uzstādījuši mūsu militārie vadītāji, izmantojot mākslīgā intelekta aģentus.
Cik tālu Eiropa un Latvija ir tikusi ar šo tehnoloģiju izstrādi?
Ukraina ir tikusi ļoti tālu, tomēr vēl ir pamata stadijā, vairāk orientējoties uz droniem, nevis mākslīgā intelekta vadītiem spietiem. Eiropa atzinīgi raugās uz ukraiņu droniem, kas iznīcina Krievijas stratēģiskos bumbvedējus. Tajā pašā laikā Krievijas armijas ģenerālštābā nesēž nekādi muļķi, tie ir gudri cilvēki, kas ļoti mācās no ukraiņiem. Ja mēs, eiropieši, nesaprotam, ka to pašu tehnoloģiju krievi var izmantot pret mums, tad mēs esam tikpat dumji kā Gerasimovs. Krievija ir zaudējusi savu smago metālu, visas rezerves ir teju izsīkušas. Taču krievi redz, ka ir citi veidi, kā uzbrukt, piemēram, sagriežot zemūdens kabeļus, apturot gaisa satiksmi, piemēram, Briselē. Tas Latvijai ir ļoti izdevīgi tādā ziņā, ka cilvēki, kas sēž Briselē un vēl tālāk uz Rietumiem, redz, ka krievu ekspansija attiecas arī uz viņiem. Krievi ir nodemonstrējuši, ka viņi apdraud ne tikai kaimiņvalstis. Latvija kopā ar Lielbritāniju, uzņemoties dronu koalīcijas vadību, ir sākusi strauji attīstīt šīs tehnoloģijas. Ja to saliek kopā ar tālas darbības artilērijas sistēmām un raķešu sistēmām savienojumā ar labu izlūkošanu, tad Baltijas valstīm, Somijai, Polijai un Norvēģijai pirmo reizi ir lieliskas iespējas aizsargāt savas teritorijas no pirmā centimetra. Tas agrāk tā nav bijis.