Satversmei neatbilst regulējums par zemes lietošanas maksu un šādā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, atzinusi Satversmes tiesa. Saeimai būs jālemj par jaunu regulējumu, kā arī valstij būs jāatlīdzina zaudējumi zemes īpašniekiem, kas radušies no šī gada 1. janvāra pašlaik spēkā esošās normas dēļ.

ĪSUMĀ:

  • Daļa zemes īpašnieku no šī gada 1. janvāra pēc nekustamā īpašuma nodokļa samaksas saņēma mazāku atlīdzību nekā iepriekš.
  • Saeimai jālemj par jaunu, taisnīgu regulējumu un jāatlīdzina zaudējumi zemes īpašniekiem.
  • Lai gan Saeimai mainīja normas, lai izpildītu iepriekšējo tiesas spriedumu, taisnīgums nav panākts.
  • Ja Saeima nepieņem jaunu regulējumu, zemes īpašnieki var vērsties tiesā, kas to pieņems.

Tiesā informēja, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Pieteikumu iesniedzēji lietā ir 21 privātpersona, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

Precizējums

Ziņā precizēts Satversmes tiesas lemtais. 

Tāpat arī esošais regulējums, kas stājās spēkā šogad, daļu zemes īpašnieku nostāda sliktākā situācijā, jo viņiem zemes universālā kadastrālā vērtība ir mazāka par fiskālo kadastrālo vērtību, tādējādi no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas daļa iedzīvotāju saņem mazāku atlīdzību nekā iepriekš. Tiesa uzdevusi valstij atlīdzināt zaudējumus zemes īpašniekiem. Pretējā gadījumā šie zemes īpašnieki būs tiesīgi prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu no valsts.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina komentēja: “Domāju, ka likumdevējs apzinās savu kļūdu. Mēs to dzirdējām arī tiesas sēdē, ka kaut kas nav kārtībā ar regulējumu. Dzirdējām gan no Ministru kabineta puses, gan no likumdevēja puses. Likumdevējam jāpieliek visi spēki, kā jau teicu, jābūt spēcīgam un nozīmīgam restartam, lai regulējums būtu jauns, kuram var uzticēties.”

Tiesā norādīja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību.

“Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību,” norādīja tiesā.

Tiesa atzina, ka likumdevējs ir veicis pasākumus, kas vērsti uz Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumā lietā norādīto tiesiskā regulējuma trūkumu novēršanu, tostarp ir aktualizējis zemes kadastrālās vērtības. Likumdevējs ir ieviesis divas kadastrālās vērtības – universālo un fiskālo.

Universālā kadastrālā vērtība ir aktualizēta un tirgus situācijai pietuvināta kadastra objekta vērtība, un to neattiecina uz nodokļu un citiem publiskiem maksājumiem. Savukārt fiskālo kadastrālo vērtību, kas nav aktualizēta, izmanto nodokļu un citu publisko maksājumu aprēķinam. Universālā kadastrālā vērtība salīdzinājumā ar fiskālo kadastrālo vērtību var gan pieaugt, gan samazināties, gan arī palikt nemainīga.

Tiesa secināja, ka ir tādi zemes īpašnieki, tostarp vairāki pieteikumu iesniedzēji, kuriem zemes likumiskās lietošanas maksa samazinās tādēļ, ka zemes universālā kadastrālā vērtība ir mazāka par fiskālo kadastrālo vērtību.

Proti, šīs personas no 2025. gada 1. janvāra pēc nekustamā īpašuma nodokļa samaksas saņem mazāku atlīdzību nekā iepriekš.

Minēto situāciju ietekmē arī standartplatības un tās korekcijas koeficienta piemērošana daudzdzīvokļu māju apbūves zemes universālās kadastrālās vērtības aprēķināšanā.

“Ja zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto zemi vai ir vienāda ar to, vai ja pēc šā nodokļa samaksas atlīdzība, kas paliek zemes īpašniekam, ir nesamērīgi maza, tad šādu zemes likumiskās lietošanas maksu nevar uzskatīt par tādu, kas pilda atlīdzības funkciju,” uzsvēra Satversmes tiesa. Tādējādi daļā gadījumu joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt šādu maksu un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesā uzskata, ka tāds tiesiskais regulējums nevar nodrošināt arī sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Tiesa arī secināja, ka īpašniekiem, kuru zemes universālā kadastrālā vērtība ir palielinājusies, likumiskās lietošanas maksu daudzos gadījumos samazina arī tās pieauguma ierobežojums 30 % apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maksājumu attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem. Arī pieņemot šo normu, likumdevējs ne visos gadījumos ir samērojis dzīvojamo ēku īpašnieku un zemes īpašnieku tiesības.

Tiesā norādīja – likumdevējs ar minēto normu ir rūpējies par dzīvojamo ēku īpašnieku tiesību aizsardzību, balstoties pieņēmumā, ka viņi visi ir sociāli mazāk aizsargāti nekā zemes īpašnieki. Tomēr Satversmes tiesa šādu vispārīgu pieņēmumu atzina par nepamatotu. Šī norma vienlīdz attiecas arī uz juridiskām personām, kuras nevar uzskatīt par sociāli mazāk aizsargātu personu grupu. Savukārt situācijas, kad dzīvojamo ēku īpašniekiem var rasties grūtības samaksāt zemes likumiskās lietošanas maksu, ir iespējams risināt citādi, norādija tiesa.

Lai dotu likumdevējam laiku tiesiskās attiecības noregulēt tādā veidā, lai visi zemes īpašnieki saņemtu tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, bet vienlaikus tiktu ievērotas arī būvju īpašnieku tiesības, Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām attiecībām par spēkā neesošām no 2027. gada 1. janvāra.

Vienlaikus tiesa noteica, ka likumdevējam līdz 2026. gada 1. jūnijam jāpieņem regulējums, kas nodrošinās zemes īpašniekiem tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par viņu pamattiesību nepamatotu aizskārumu gadījumos, kad zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto zemi, ir vienāda ar to vai kad pēc šā nodokļa samaksas atlīdzība paliek nesamērīgi maza.

Atbilstīgs atlīdzinājums zemes īpašniekiem pienākas par viņu pamattiesību nepamatotu aizskārumu no 2025. gada 1. janvāra līdz dienai, kad stājas spēkā jauns zemes likumiskās lietošanas maksas tiesiskais regulējums. Pretējā gadījumā šie zemes īpašnieki būs tiesīgi prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu no valsts prasības tiesvedības kārtībā.

Satversmes spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā pasludināšanas brīdī.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa 2023. gadā Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos atzina par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru – par pamatlikumam neatbilstošu.

Apstrīdētās normas 2023. gadā noteikto zemes lietošanas maksu četru procentu apmērā tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu, jo, nosakot šo maksu un tajā ietverto atlīdzību zemes īpašniekam 2,5 % apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, likumdevējs nav pamatojis, ka būtu ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas – citam, Saeima 2021. gada  septembrī pieņēma piespiedu nomas reformu, nosakot, ka maksa par zemes lietošanu ir līdz 4 % no zemes kadastrālās vērtības.

Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus pastāvējusi piespiedu dalītā īpašuma problēma, kad daudzos gadījumos zeme zem ēkām pieder citiem īpašniekiem. Likumdevējs to ir centies risināt, tomēr līdz rezultātam netika – arvien īpašumi bija dalīti un radās strīdi par augstām nomas maksām.

Iepriekš iebildumi par 4 % griestiem izskanēja no zemes īpašnieku pārstāvjiem. 

Turklāt Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka nedrīkst piespiedu kārtā samazināt zemes īpašniekam maksājamo nomu.