“Mēs skatāmies uz dažādiem risinājumiem. Vienlaicīgi nepieciešama koordinācija ar kaimiņvalstīm par viņu izvēlēm un risinājumiem,” Sprūda teikto atkārtoja arī Pudāns.
Sprūds papildināja, ka patlaban turpinās darbs par dronu sienas veidošanu uz austrumu robežas. Tas notiekot divos līmeņos – nacionālajā un Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Nacionālajā līmenī iegādāti un tiks vēl pirkti dažāda veida droni un visā valsts austrumu robežā ieviestas akustiskās detekcijas sistēmas. Nesen Gaisa spēki saņēmuši “Giraffe” 1X gaisa telpas novērošanas radarus.
Savukārt Latvijas industrijā tiekot attīstīti elektroniskās karadarbības līdzekļi, vadāmās raķetes un mobilās platformas. Pēc testiem notiek pārtvērējdronu iegādes no Latvijas uzņēmumiem, un pirmie šādi lidaparāti tiks piegādāti gada beigās. Tāpat tiks iegādāti Ukrainā pārbaudīti droni, lai testa režīmā varētu salīdzināt un izvērtēt, kuri no droniem ir visefektīvākie.
Attiecībā uz ES līmeni svarīgs komponents ir finansējums. Patlaban Latvija kopā ar Nīderlandi un Horvātiju uzņēmusies attīstīt dronu spējas, kas ietver sevī arī pārtvērējdronus. Latvija uzsver, ka Latvijas ārējā robeža ir gan ES, gan NATO ārējā robeža, tāpēc nepieciešama kopīga pozīcija un finansējums. Par finansējuma piešķiršanu Latvija turpinot cīnīties un arī lielā mērā uzstādījums patlaban no ES puses ir tāds, ka dronu siena ir un būs viena no prioritātēm.
Šādu dronu sienu nav vienkārši izveidot un tas ir kopumā sarežģīts uzdevums, nobeigumā uzsvēra ministrs.
Kā vēstīts, vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā.
Ja Latvija, Lietuva un Igaunija lemtu par dzelzceļa sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju demontāžu, šādam lēmumam būtu jābūt kopīgam, 4. decembrī pēc Baltijas prezidentu tikšanās norādīja reģiona līderi.