Šodien, 18:50
Autori:
Zemgales reģionālā televīzija
Lai noskaidrotu, kā mūsu lauksaimniecības, meža un citu dabas resursu potenciālu var izmantot gudrāk, efektīvāk un videi draudzīgāk, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē pirms diviem gadiem sāka valsts pētījumu programmu. Jelgavas pilī trešdien zinātnieki iepazīstināja plašāku sabiedrību ar saviem secinājumiem.
Profesore Sandra Muižniece-Brasava Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas institūta Iepakojumu laboratorijā 16 mēnešus meklē risinājumus, kā uzlabot iepakojuma iespējas piena produktiem.
“Svarīgi, kā tas viss kopā izskatīsies un darbosies. Kas notiks ar derīguma termiņu? Kas notiks ar kvalitāti? Protams, iepakojums nav pašmērķis izmantot vienu vai otru produktu, bet svarīgākais tas, lai mēs saglabājam kvalitāti un līdz ar to arī stabilitāti, lai būtu pēc iespējas draudzīgāks cilvēkiem un videi, un tajā pašā laikā būtu droši un nekaitīgi,” stāstīja LBTU Pārtikas institūta profesore.
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Viens no nozīmīgākajiem pētījuma virzieniem šeit – kā piena produktu iepakojumos samazināt daudzslāņu materiālus, kas šobrīd ir grūti pārstrādājami un neatbilst topošajām Eiropas Savienības prasībām.
“Nonācām pie dažādiem secinājumiem, kur tad ir tālāk jāattīstās, lai mēs varētu pielāgoties šai regulai un būtu konkurētspējīgi,” pauda LBTU 1. kursa doktorante Renāte Ruska.
Projektā tika arī pētīts, kā piena pārstrādes ražotāji varētu izmantot sūkalas kā jaunu izejvielu proteīna produktu radīšanā.
“Mēs varam šo resursu izmantot vēl un vēl, un tas nav vairs kā atlikuma produkts, ko mēs varam vienkārši utilizēt, bet tas ir vienreizējs, bagātīgs resurss, ko mēs varam izmantot tālāk,” skaidroja LBTU Pārtikas institūta profesore Tatjana Ķince.
Valsts pētījumu programmā, kuras ilgums bija 16 mēneši, iesaistītas četras zinātniskās institūcijas, piedaloties vairāk nekā 90 zinātniekiem. Valsts tam atvēlēja četrus miljonus eiro.
“Mēs risinājām jautājumus, kas saistīti ar ziemas kviešu audzēšanas tehnoloģijām, dažādiem augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijām. Un ļoti nopietni pētījumi tika veikti arī par dzīvnieku veselību un tieši par antimikrobiālo līdzekļu lietošanu,” pauda projekta zinātniskā vadītāja Dalija Segliņa.
Arī mežzinātnes jomā izstrādāti risinājumi, kas ļaus Latvijai attīstīt resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un pat radīt materiālus, kas aizstāj naftas bāzes produktus.
“Meža resursi dažādu produktu un procesu izstrādei, kas jau ir reāli prototipi, reālas tehnoloģijas, ko atliek mērogot, ko industrija varētu sākt ražot,” teica Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktora vietnieks Uģis Cābulis.
Pētnieki darbu turpinās, un nesen Zemkopības ministrija piešķīrusi papildu finansējumu. Ar pētījuma rezultātiem paredzēts iepazīstināt programmas īstenotājus, kā arī turpināsies darbs, lai jauninājumus varētu pielietot nozarē strādājošie uzņēmumi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu