Strīdi par šo visu bijuši daudz. Iepriekš par šo problēmjautājumu jau ierosinātas vairākas Satversmes tiesas lietas, kurās regulāri uzdots esošo kārtību uzlabot, lai nodrošinātu līdzsvaru starp zemes īpašnieku un, piemēram, daudzīvokļu namos dzīvojošo interesēm.
Pēdējās izmaiņas notika šogad, kad tika ieviestas divas dažādas kadastrālās vērtības. Likumdevējs noteica, ka zemes lietošanas jeb nomas maksa paliks 4% apmērā, taču to aprēķinās no jaunās – universālās kadastrālās vērtības, kurai būtu jābūt tuvāk tirgus situācijai. Taču izradījies, ka tā nereti ir būtiski zemāka no fiskālas vērtības, no kuras savukārt aprēķina Nekustamā īpašuma nodokli, tādēļ zemes īpašniek vērsās Satversmes tiesā.
“Tieši tas, ka ir tik liela atšķirība starp fiskālo un universālo kadastrālo vērtību ir novedis pie tā, kā tas ir atsevišķiem pieteikuma iesniedzējiem, ka saņemtā likumiskā lietošanas maksa pat nesedz maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Un tas nozīmē, ka zemes īpašniekam pēc būtības ir jāpiemaksā,” norāda Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Anita Rodiņa.
“Jāsaka, ka tie gadījumi ir gana daudz un kliedzoši. Jo pēc savas būtības zemes lietošanas maksa šādos gadījumos ir simboliska un tuvu nullei. Tas nozīmē, ka tā joprojām nepilda samērīgas un atbilstošas atlīdzības funkciju,” pauž Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Tādēļ Satversmes tiesa lēma, ka esošā kārtībā ir neatbilstoša valsts pamatlikumam un tā zaudē spēku no 2027. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka gada laikā Saeimai kopā ar Ministru kabinetu, regulējums būs jāpārstrādā. Turklāt tiesa sprieda, ka līdz nākamā gada jūnijam ir jārada arī mehānisms, kā zemes īpašniekiem atlīdzināt, ja zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Dažādu risinājumu meklējumi ir bijuši, kā neskaitāmu mēģinājumu un kļūdu pieeja. Un jāatzīmē, ka ir pienācis laiks nopietnam restartam. Ir nepieciešams, lai likumdevējs un Ministru kabinets pie kopīga galda šo problēmu atrisina un sabiedrība, tostarp, tiesa, sagaida taisnīgu risinājumu. Un šai sāgai tiek pielikts punkts,” vērš uzmanību Kucina.
“Satversmes tiesa ir daļēji pārcirtusi šo “Gordija mezglu” un pateikusi, ka iedzīvotāji nav vainīgi, dzīvokļu īpašnieki nav vainīgi par Saeimas un Ministru kabineta kļūdām, viņi var turpināt maksāt šo nesamērīgi mazo maksu, bet starpību piemaksās Latvijas nodokļu maksātāji līdz brīdim kamēr Saeima atrisinās šo jautājumu,” saka zvērināts advokāts un zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.
Šajā procesā gan būs jāiesaistās arī Tieslietu ministrijai, kura izstrādāja esošo regulējumu. Cik lieli valsts līdzekļi varētu būt nepieciešami, lai atlīdzinātu zemes īpašniekiem šogad radušos zaudējumus? To šobrīd ministrija nav gatava aplēst.
“Arī šīs lietas vēsturiskā apjoma dēļ un sarežģītības dēļ ir pilnīgi skaidrs, ka te ir noteikti vairāk kā viens vai divi veidi, kā varētu šādu spriedumu izpildīt. Līdz ar to jebkādi komentāri, kādi varētu būt sprieduma izpildes veidi, šobrīd ir ļoti pāragri,” spriež Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna.
Tāpat ministrijā uzsvēr, tās šobrīd būtu spekulācijas, kāds regulējums varētu būt nākotnē un vai tas nozīmēs, ka tiem, kura īpašums atrodas uz svešas zemes, būs spiests maksāt vairāk.