Austrālija – pirmā valsts, kura ieviesusi šādu aizliegumu
Lai aizsargātu bērnus, Austrālijas valdība pagājušajā gadā nāca klajā ar ieceri aizliegt 16 gadus nesasniegušajiem izmantot sociālos medijus. Šī ideja guva plašu atbalstu valsts parlamentā.
Problēma ir aktuāla visā pasaulē, un par minimālā vecuma noteikšanu diskutē arī Dānijā, Francijā, Grieķijā, Rumānijā un citās valstīs.
Taču Austrālija ir pirmā valsts, kas tiesiski nostiprinājusi aizliegumu, un no trešdienas par 16 gadiem jaunāki bērni vairs nevarēs uzturēt kontus sociālo mediju platformās “Snapchat”, “Facebook”, “Instagram”, “Reddit”, “Threads”, “TikTok”, “X”, “YouTube”, kā arī straumēšanas vietnēs “Kick” un “Twitch”.
Ziņapmaiņas platformām, piemēram, “WhatsApp”, “Messenger”, “Discord” un “YouTube Kids”, elektroniskajam pastam, tiešsaistes spēlēm un dažādiem izglītojošiem rīkiem ir piešķirtas atlaides, jo bērniem un pusaudžiem tie var būt nepieciešami mācībām skolā, atpūtai vai citu iemeslu dēļ.
Platformām dots viens gads, lai izstrādātu risinājumus vecuma ierobežojuma ieviešanai.
Medijiem draudēs līdz 50 miljoniem Austrālijas dolāru jeb līdz 28,5 miljoniem eiro liels naudas sods, ja tie neveiks pasākumus, lai dzēstu šo personu kontus.
Valdība atzinīgi vērtē aizliegumu; efektivitāti vērtēs ilgtermiņā
Valdībā atzinīgi vērtē aizlieguma stāšanos spēkā. Sakaru ministre Anika Velsa gan norādīja, ka aizlieguma efektivitāte tiks izvērtēta arī ilgtermiņā:
“Mēs veiksim arī plašu novērtējumu, kurā piedalīsies aptuveni 11 pasaules mēroga zinātnieki, kuri izskatīs virkni jautājumu. Vai bērni guļ vairāk, vai lieto mazāk antidepresantu? Vai viņi vairāk uzturas ārā? Vai socializējas? “
Austrālijā sociālajos tīklos patlaban aktīvi ir aptuveni 2,5 miljoni bērnu vecumā no 8 līdz 15 gadiem.
“Šodien mēs izmainām kultūru. Šodien mēs mainām dzīves uz labo pusi. Daudzus gadus pasaule pieļāva, ka internetā var būt citi noteikumi nekā dzīvē. Ka [internets] varētu būt brīva zona, ko neregulē neviena vērtība, ar kurām mēs pārvaldām savu valsti,” turpināja Velsa.
Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs paziņoja, ka lepojas ar šo aizliegumu.
“Šodien varam būt lepni, ka esam austrāļi. Jo nav šaubu – šī reforma mainīs Austrālijas bērnu dzīves un ļaus viņiem vienkārši baudīt bērnību. Austrālijas vecāki varēs justies mierīgāki un globālā sabiedrība, kas skatās uz Austrāliju varēs teikt: “Bet, ja Austrālija to var, kāpēc ne mēs?””
Viņš intervijās medijiem norādīja, ka lēmumu iniciējuši vecāki, kas nevēlas piedzīvot personīgas traģēdijas.
Viņš atzina, ka ieviestais sociālo mediju aizliegums nav ideāls. Tajā pat laikā politiķis uzsvēra, ka aizliegums ir viena no lielākajām sociālajām un kultūras pārmaiņām valsts vēsturē.
“Tas nebūs ideāls. Tās ir lielas pārmaiņas,” atzina Albanīzs. “Panākums ir tas, ka tas notiek. Panākums ir fakts, ka mums ir šī diskusija.”
Valstī pieaugot jauniešu garīgās veselības problēmas un sociālo mediju nodarītais kaitējums, tāpēc valdība vēlas, lai bērniem būtu iespēja baudīt bērnību.
Tiesības piedalīties šajā diskusijā esot arī vecākiem.
Jaunieši ziņo, ka aizliegumu izdodas apiet
Taču daudzi jaunieši sociālajos tīklos jau pavēstījuši, ka viņiem izdevies apiet aizliegumu.
“Dārgais Entonij Albanīz, man izdevās apiet jūsu aizliegumu,” video “TikTok” pavēstīja kāds jaunietis. Arī daudzi citi pusaudži ziņo, ka viņu konti sociālajos tīklos joprojām ir aktīvi.
“Pirmā lietotne [..] bija “Snapchat”. Es izvēlējos [autentifikāciju] ar seju. Es saviebu seju, paskatījos uz kameru, aizsedzu zobus – un tas nostrādāja,” stāstīja Austrālijas sabiedriskās raidorganizācijas ABC uzrunātais pusaudzis.
“”TikTok” šorīt man parādīja paziņojumu, sakot, ka tev jābūt 16 gadiem. Es to atzīmēju, un mani ielaida iekšā bez jebkā cita,” teica cita uzrunātā jauniete.
Valdība jau iepriekš paziņoja, ka, visticamāk, visi bērnu un pusaudžu konti uzreiz netiks slēgti.
Daudzi kritiķi ir pārliecināti, ka pusaudži vienkārši pāries uz citiem pakalpojumiem, kur riskus ir vēl grūtāk kontrolēt.
“Jūs dodat ikvienam pusaudzim jebkādu VPN. Viņiem ir 50 veidi, kā apiet sociālo mediju aizliegumu. Ko tas dara – ierobežo brīvību citiem, tā kā tas mazliet ir kā komunisms. Tā ir lieliska ideja, bet to nav iespējams īstenot,” aizliegumu kritizēja uzņēmējs Džeimss Kels.
Vēl pirms aizlieguma stāšanās spēkā divi pusaudži vērsās Augstākajā tiesā ar prasību pret valdību, kurā pamato, ka lēmums neatbilst valsts konstitūcijai, jo tas ierobežo viņu tiesības uz brīvu politisko komunikāciju.
UNICEF paziņojumā atzinīgi vērtē Austrālijas un citu valstu pūliņus aizliegt sociālos medijus bērniem, taču norāda, ka ar vecuma ierobežojumu noteikšanu nav gana.
Daži pusaudži atbalsta sociālo tīklu aizliegumu
Neskatoties uz daļas jauniešu neapmierinātību, daudzi atbalsta sociālo mediju aizliegumu.
“Es domāju, tā būs laba lieta, jo būs daudz kaitīga satura, kam tiks pakļauti jauni cilvēki,” pauda Sidnejas skolas audzēknis.
“Savādā kārtā es domāju, ka tas ir labi, jo tu vari izmantot citas lietotnes kā “WhatsApp” sarakstei ar cilvēkiem, un tas tevi attur novērst uzmanību no mācīšanās,” teica cits skolēns.
Aizliegumu atbalsta arī daudzi pieaugušie.
“Manai meitai ir tikai divi gadi. Bet es personīgi piekrītu aizliegumam. Tā ir visai baisa pasaule. Man ir piekļuve sociālajiem medijiem, un es redzu visas lietas, kas tur ir. Tāpēc es domāju, ka 16 ir pareizais vecums, lai [ļautu izmantot] sociālos medijus, bet ar nosacījumu, ka pirms 16 gadu vecuma notiek apmācības par sociālajiem medijiem un ar to saistītiem draudiem. Es nedomāju, ka jābūt tā, ka re, 16 gados ir sociālie mediji un aiziet,” aģentūrai AFP teica 28 gadus vecā māmiņa Romija Lestreindža.
Jārada droša vide jauniešiem
“Drossinternets.lv” vadītāja Maija Katkovska Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka bērni un jaunieši mācēs apiet šos ierobežojumus.
Katkovska norādīja, ka dati liecina – pēdējā mēneša laikā Austrālijā pieaudzis lejupielāžu daudzums tām saziņas platformām, kas nav iekļautas ierobežojumu sarakstā. Viņa norādīja, ka Austrālijas likumdevējiem būtu regulāri jāpapildina aizliegto lietotņu saraksts.
Katkovska sacīja, ka neatbalsta aizliegumu izmantot sociālos tīklus, bet atbalsta ierobežojumu noteikšanu. Sociālo mediju lietotnes jau šobrīd pašas ir noteikušas ierobežojumus bērniem līdz 13 gadu vecumam. Katkovska uzsvēra, ka ierobežojumiem ir jābūt, bet pilnīgam aizliegumam līdz 16 gadu vecumam – nē.
Katkovskas ieskatā labākais risinājums būtu satura atlasīšana un piedāvāšana atbilstošiem bērnu vecumposmiem. Tāpat viņa uzsvēra izglītošanas nozīmi – lai bērni zina, kā parūpēties par savu drošību.
“Platformām ir jārada bērniem droša vide,” sacīja Katkovska. Gadījumā, ja sociālos medijus bērniem un jauniešiem aizliegs, platformām vairs nebūs pienākuma radīt drošu vidi jauniešiem.