Katru gadu, sākoties vīrusu sezonai, ārstu kabinetos atkārtojas līdzīgs scenārijs – cilvēki ierodas ar aizliktu degunu, sāpošu kaklu vai diskomfortu ausīs, cerot atrast ātru risinājumu. Daudziem šķiet pašsaprotami, ka visefektīvākās būs tieši antibiotikas. Taču, kā norāda Dr. med. Rūdolfs Jānis Vīksne, lielākajā daļā gadījumu tās nav nepieciešamas un nereti pat var nodarīt kaitējumu.

Kas patiesībā notiek ar degunu, kaklu un ausīm vīrusu sezonas laikā? Kad ārstēšanos droši var veikt mājās, bet kādos gadījumos svarīgi laikus vērsties pie ārsta? Par to šajā rakstā.

Degunā sākas liela daļa vīrusu infekciju – kā ārstēt iesnas?

Vīrusu infekcijas visbiežāk sākas tieši augšējos elpceļos, tostarp degunā. Pirmajās dienās raksturīgi ūdeņaini izdalījumi, kas vēlāk sabiezē, un daudzi satraucas.

“Vai zaļas iesnas nozīmē, ka vajag antibiotikas?” Atbilde ir – nē, nevajag. Izdalījumu tonis biežāk atspoguļo tūskas radīto stāzi, nevis bakteriālu infekciju. Tipiska vīrusu infekcija pāriet 7–10 dienu laikā. Šajā periodā galvenais uzdevums ir palīdzēt organismam tikt galā ar vīrusu, nevis censties to “uzvarēt” ar antibiotikām.

Rūdolfs Jānis Vīksne, otolaringologs

Ko var darīt mājās:

  • uzņemt pietiekami daudz šķidruma;

  • regulāri skalot degunu ar izotonisku sālsūdeni;

  • īslaicīgi lietot deguna pilienus vai aerosolus, kas mazina tūsku (dekongestantus), stingri ievērojot norādījumus;

  • rūpēties par atpūtu un pietiekamu miegu.

Ja simptomi nepāriet ilgāk par 10 dienām, pēc sākotnēja uzlabojuma stāvoklis pēkšņi pasliktinās un parādās spēcīgas sejas sāpes pieres vai vaigu rajonā, paaugstināta ķermeņa temperatūra un izteikts nespēks, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Tas var liecināt par bakteriālu infekciju, un šādos gadījumos antibiotikas tiešām var būt nepieciešamas, taču lēmumu par to izvēli un lietošanas ilgumu pieņem ārsts.

Kakla sāpes visbiežāk saistītas ar infekcijām – kā ārstēt sāpošu kaklu?

Kakla sāpes ir viens no simptomiem, kas visvairāk biedē pacientus. Taču lielākoties tās kopā ar iesnām, klepu un nelielu temperatūru pavada vīrusu infekciju. Šādos gadījumos rīkles apsārtums nav signāls antibiotiku nepieciešamībai, bet gan imūnsistēmas aktīvam darbam.

Bakteriālā tonsilīta jeb angīnas simptomi ir spēcīgas, ātri progresējošas kakla sāpes, grūta un sāpīga norīšana, augsta temperatūra, balti vai strutaini aplikumi uz mandelēm, sāpīgi kakla limfmezgli, un, kas ir būtiski, – parasti nav iesnu un klepus. Šādā situācijā ārstēšanu jāizvērtē rūpīgi – antibiotikas var būt nepieciešamas, bet tikai pēc ārsta apskates.

Bīstami simptomi, kas prasa steidzamu ārsta apmeklējumu:

Tie var liecināt par peritonsilāru abscesu, ko ārstē neatliekami.

Ausu problēmu biežākais vaininieks ir deguns – kā ārstēt sāpošas ausis?

Ausu sāpes bieži ir sekas, nevis pamats. Deguna un aizdegunes gļotādas tūska bloķē Eistahija kanālu (kanālu, kas savieno aizdeguni ar vidusausi), auss vairs “neelpo” un parādās tādi simptomi kā sāpes, spiediena sajūta, slāpēta skaņa un sajūta kā “zem ūdens”. To sauc par tubotītu, un tas ir ļoti izplatīts vīrusu sezonā. Lai arī parasti tubotīts nav bīstams, tas var būt nepatīkams. Svarīgi atcerēties: ārstēšana jāvērš uz deguna ventilācijas uzlabošanu un tūskas mazināšanu. Tikai tad, kad atjaunojas normāla ventilācija, arī ausij kļūst labāk – un uzlabojums ne vienmēr ir tūlītējs.

Akūtam vidusauss iekaisumam parasti ir izteiktāki simptomi – pulsējošas vai durošas sāpes ausī, paaugstināta temperatūra, iespējami arī strutaini izdalījumi no auss.

Arī pēkšņa vai strauji progresējoša dzirdes pasliktināšanās var būt saistīta ar iekaisuma procesu vidusausī, tāpēc šādus simptomus nedrīkst ignorēt – tie noteikti jāizvērtē ārstam.

Rūdolfs Jānis Vīksne, otolaringologs

Ja parādās pietūkums aiz auss, turpinās izdalījumi vairākas nedēļas, pievienojas reibonis vai līdzsvara traucējumi, nepieciešama steidzama apskate pie speciālista.

Kad noteikti jākonsultējas ar ārstu?

Atcerieties vērsties pie ģimenes ārsta, ja:

  • vīrusa simptomi nepāriet ilgāk par 10–14 dienām;

  • stāvoklis strauji pasliktinās pēc sākotnēja uzlabojuma;

  • paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas saglabājas vairāk nekā četras dienas.

Pie LOR speciālista jāvēršas, ja:

  • parādās izteiktas sāpes sejā, ausī vai kaklā;

  • ir elpas trūkums, apgrūtināta elpošana vai rīšana;

  • rodas izteikts nespēks, reibonis vai sajūta, ka “kaut kas nav kā parasti”.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc, ja:

  • ir apgrūtināta elpošana;

  • nespējat norīt pat siekalas;

  • ir izteikts, strauji pieaugošs pietūkums kaklā vai aiz auss;

  • parādās apziņas traucējumi.

Ārsts Vīksne uzsver, ka ārsta uzdevums nav tikai izrakstīt recepti, bet arī skaidrot, kas ar pacientu notiek. Cilvēks, kurš saprot, kāpēc simptomi rodas, kāpēc ne vienmēr vajag antibiotikas un kad jādodas pie ārsta, parasti pieņem pārdomātākus lēmumus, ātrāk izveseļojas un retāk nonāk situācijās, kur nepieciešama agresīvāka ārstēšana.

“Man kā LOR speciālistam šķiet būtiski Latvijā cieši pieturēties pie uz pierādījumiem balstītas medicīnas – tas ilgtermiņā ir ieguvums gan pacientiem, gan ārstiem, gan visai veselības aprūpes sistēmai. Deguna, kakla un ausu sūdzības vīrusu sezonā ir gandrīz neizbēgamas, taču tās nav jāuztver kā katastrofa. Lielākoties tās pāriet pašas, ja ļaujam ķermenim darīt savu darbu, rūpējamies par atpūtu un nelietojam nevajadzīgas zāles,” iedrošina Vīksne.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit