Rīzas Viterspūnas debijas romāns izpelnās asas kritikas par Krievijas oligarhu attēlojumu
Holivudas zvaigzne Rīza Viterspūna, kas pazīstama ar savām gaišajām un optimistiskajām lomām, ir nonākusi uzmanības centrā ne tikai kā aktrise, bet arī kā rakstniece. Viņas debijas romāns “Gone Before Goodbye”, kas tapis kopā ar slavenu trillera autoru Harlanu Kobenu, strauji iekarojis Amerikas Savienoto Valstu lasītāju sirdis, taču ārzemēs, īpaši Ukrainā, tas raisa nopietnu kritiku un neizpratni. Galvenais strīdīguma iemesls ir romāna sižeta centrālais elements – Krievijas oligarhu pasaules attēlojums.
Krievu oligarhu spožums un ēnas
Romāna “Gone Before Goodbye” darbība lielākoties norisinās Krievijā, Maskavas elitārajā Rubļovkas rajonā, kurp galvenā varone, militārā ķirurģe Megija Makeiba, nonāk pēc dzīves krīzes un saņem piedāvājumu veikt operāciju kāda oligarha mīļākajai par iespaidīgu samaksu. Viterspūna un Kobens šajā grāmatā iepazīstina lasītājus ar spožo, bet arī noslēpumaino Krievijas bagātnieku aprindu dzīvi, kur nauda šķiet spējīga pasargāt no jebkā, pat no nāves. Tomēr tieši šī greznības un privilēģiju attēlošana, īpaši laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā, daudziem šķiet ne tikai netaktiska, bet pat kaitīga.
“Romāna greznā Krievijas augstākās sabiedrības atspoguļojums tiek uzskatīts par “tonimatu” vai, vēl sliktāk, par naivu,” norāda analītiķi.
Kritikas vilnis un atteikums tulkot
Ukrainā Viterspūnas romāns izpelnījies īpaši skarbu kritiku. Izdevniecība “Vivat”, kas iegādājusies tiesības uz grāmatas tulkošanu, paziņojusi, ka atturas to publicēt. Viņu nostāja ir skaidra – nevēlēties veicināt stāstus, kas centrējas ap Krievijas oligarhiem, kuri atbalsta karu. Šāds lēmums radīs izdevniecībai finansiālus zaudējumus, taču tiek uzskatīts par principiālu soli. Ārzemju mediji, tostarp “Los Angeles Times”, grāmatu raksturojuši kā ieskatu Krievijas oligarhijas pasaulē, taču daudzi lasītāji un kritiķi uzsver, ka tas ir vairāk kā ieslīgšana propagandas smiltīs, ignorējot realitāti un cilvēciskās ciešanas, kas saistītas ar pašreizējo politisko situāciju.
Vai fikcija spēj atspoguļot realitāti?
Daži kritiķi uzsver, ka Viterspūnas romāns, mēģinot atrast noslēpumu Maskavas greznībā, faktiski novēršas no patiesās realitātes. Kamēr Krievijas raķetes turpina bombardēt Ukrainas pilsētas, grāmata piedāvā ainas no greznas dzīves, kas daudziem šķiet kā “maskēta puve”. Rodas jautājums, kā iespējams romantizēt Krieviju šajā laikā, kad tā ir saistīta ar tik daudzām sāpēm un ciešanām? Lai gan Viterspūnas nodoms, iespējams, bija izpētīt Krievijas slēpto pasauli, rezultāts daudziem šķiet kā neveiksmīgs mēģinājums ignorēt patiesību.
Šī situācija aktualizē diskusiju par to, kā māksla un literatūra saskaras ar politiskajiem notikumiem un kā autoru izvēlētā tēma un skatupunkts var izraisīt dziļas emocijas un pat sašutumu. Viterspūnas romāns ir kļuvis par piemēru tam, kā pat visievērojamākie mākslas darbi var kļūt par politisku un ētiska rakstura strīdīguma objektu.