Eiropas līderi izteikuši iespēju, ka ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē varētu apmeklēt Eiropu, tā Tramps pavēstīja žurnālistiem Baltajā namā. Viņš sacīja, ka “diezgan asos vārdos apspriedis Ukrainu” ar saviem Lielbritānijas, Francijas un Vācijas kolēģiem, kuri esot izvirzījuši ideju par Trampa došanos uz Eiropu uz tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jau šajā nedēļas nogalē.
“Mēs pieņemsim lēmumu atkarībā no tā, ar ko viņi atbildēs,” sacīja Tramps. “Mēs nevēlamies tērēt laiku.”
ĪSUMĀ:
- Miera plānā svītroti vārdi, kas liedz Ukrainai jebkad pievienoties NATO
- Ukrainas miera plānā saglabā punktus arī no Krievijai komplimentārā plāna
- Iespējama ASV prezidenta Trampa ierašanās Eiropā jau šajā nedēļas nogalē
- Ukraina turpinās sarunas divpusējos formātos
Saglabā punktus no pirmā plāna
Ukraina Trampa administrācijai ir sniegusi atbildi uz jaunāko ASV sagatavoto priekšlikumu par Krievijas kara izbeigšanu. Pagaidām nav precīzi zināms, vai un kādas izmaiņas Ukraina tajā ir veikusi. Atsaucoties uz Eiropas Savienības diplomātiem, CNN vēstīja, ka ASV piedāvātajā jaunajā 20 punktu plānā ir ierosināts izveidot demilitarizētu zonu gar kontaktlīniju, aicināts nodrošināt Ukrainai aizsardzības garantijas saskaņā ar NATO 5. pantu, kas paredz NATO sabiedroto savstarpēju aizsardzību.
Svītroti vārdi, kas liedz Ukrainai jebkad pievienoties NATO, un aicināts rīkot vēlēšanas Ukrainā, uz ko uzstāj gan Tramps, gan Kremlis. Tajā esot arī punkti no iepriekšējā, Krievijai komplimentārā 28 punktu plāna, kuros noteikts, ka ASV oficiāli atzīst Krievijas okupētās teritorijas, paredz Ukrainas armijas personāla skaita ierobežojumu līdz 800 000 cilvēku, kas ir vairāk par iepriekš prasītajiem 600 000 cilvēku, un nosaka to, ka ASV un Krievija lemj par Krievijas iesaldēto aktīvu likteni, kurus Eiropa rosinājusi izmantot kompensācijās Ukrainai.
Tāpat aicināts nodrošināt drošības garantijas Ukrainai saskaņā ar NATO 5. pantu, kas paredz NATO sabiedroto savstarpēju aizsardzību. Ierosināts līdz 2027.gadam uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Tai pat laikā plānā esot punkti, kas joprojām, visticamāk, radīs bažas ukraiņiem un eiropiešiem. Piemēram, oficiāla okupēto teritoriju atzīšana no ASV puses. Zelenskis norādījis, ka viņam vakar bijušas sarunas ar amerikāņiem arī par dokumentu, kur būs detalizēti aprakstīts Ukrainas atjaunošanas un ekonomiskās attīstības process pēc kara. Bet šodien Zelenskim būs jauna saruna ar labas gribas koalīcijas locekļiem.
Pēc virknes konsultāciju ar Kijivu un ASV delegācijas vizītes Maskavā sākotnējais 28 punktu plāns ir ticis sašaurināts līdz 20 punktiem. Tas ir viens no trim dokumentiem, par kuriem patlaban notiek sarunas. Atsevišķi tiek diskutēts arī par drošības garantijām un par ekonomikas atveseļošanu.
Zelenskis: Nākamnedēļ sarunas divpusējos formātos
Savā ikvakara uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka ceturtdien gatavojas Labas gribas koalīcijas sanāksmei, kurā vairāk nekā 30 valstis sadarbojas ar Ukrainu par aizsardzību uz sauszemes, gaisā un jūrā.
“Nākamnedēļ mēs koordinēsim darbību ar Eiropu divpusējos formātos. Ukraina strādā ātri; katra vizīte un katras sarunas, ko mēs veicam, vienmēr sniedz praktiskus rezultātus mūsu aizsardzībai un izturībai,” sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents arī norādīja, ka bijušas produktīvas sarunas ar amerikāņu pusi – Skotu Besentu, Džaredu Kušneru un Leriju Finku – par Ukrainas atjaunošanu un ekonomikas atveseļošanu.
“Mēs apspriedām galvenos atjaunošanas elementus, dažādus mehānismus un rekonstrukcijas vīzijas. Ir daudz ideju, kas ar pareizu pieeju varētu gūt panākumus Ukrainā. Esam arī atjauninājuši savas pārdomas par kara izbeigšanas pamatdokumenta 20 punktiem. Tieši vispārējā drošība noteiks arī ekonomisko drošību un būs pamatā aizsargātai uzņēmējdarbības videi,” paziņoja Zelenskis.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, augustā paziņojis par 50 dienu laiku, lai izbeigtu karu Ukrainā, draudot ar rīcību, taču Krievija turpināja gan virzību frontē, gan uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem palīdzību un tālās darbības ieročus, kas ļautu vērsties pret militārajiem mērķiem Krievijā. Lai gan liels progress šajā jautājumā nav panākts, daži Ukrainas sabiedrotie palīdzību pastiprina, piemēram, Vācijas apsolīja piegādāt Kijivai tālās darbības raķešu sistēmas.
ASV prezidents Donalds Tramps saskaņā ar mediju ziņoto parakstījis un apstiprinājis 28 punktu miera plānu. Tas paredz Ukrainai drošības garantijas, bet liegtu dalību NATO, kamēr Krievijai ļautu atgriezties pasaules ekonomikā, bet Maskavai vajadzētu nostiprināt apņemšanos neuzbrukt kaimiņvalstī. Plāns arī paredzētu “de facto” okupētās Ukrainas teritorijas atzīt par Krievijas teritoriju, bet Ukrainai 100 dienu laikā būtu jārīko vēlēšanas.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar plānu, izsakot stingru atbalstu Kijivai. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem, kurās sprieda par izmaiņām ASV piedāvātajā plānā. Šobrīd atjaunotā plāna detaļas netiek atklātas, tomēr trīs pušu amatpersonas pozitīvi novērtējušas panākto progresu. Tikmēr mediji ziņoja, ka plāns tika saīsināts, vairāk ievērojot Kijivas intereses.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu