airBaltic paredzamā iziešana biržā: Siliņas skatījums un nākotnes izaicinājumi
Premjerministre Evika Siliņa pauž optimistisku skatījumu uz nacionālās aviokompānijas “airBaltic” nākotni, prognozējot, ka vismaz daļēja akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt jau nākamā gada pavasarī. Šāds solis būtu nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, taču tas nenozīmē, ka visi ar aviokompāniju saistītie izaicinājumi ir beigušies.
Jauni akcionāri un stratēģiskā partnerība
“airBaltic” ir ieguvis jaunu nozīmīgu akcionāru – Vācijas nacionālo aviokompāniju “Lufthansa”, kurai tagad pieder 10% akciju. Šī sadarbība sniedz uzņēmumam papildu kredibilitāti un paver jaunas iespējas, taču vienlaikus nozīmē, ka visi stratēģiskie lēmumi, tai skaitā par akciju publisko piedāvājumu, ir rūpīgi jāapspriež ar “Lufthansa”.
“airBaltic” vadība, ko kopš 2025. gada decembra vada jaunais izpilddirektors Erno Hildēns, aktīvi strādā pie administratīvo izdevumu samazināšanas un meklē papildu iespējas uzņēmuma attīstībai. Valdība ir deleģējusi meklēt risinājumus, kas ietver ne tikai IPO, bet arī citas alternatīvas.
Finanšu situācija un IPO izaicinājumi
Neskatoties uz pozitīvajām prognozēm, “airBaltic” finanšu situācija joprojām ir sarežģīta. Lai gan aviokompānija ir samazinājusi zaudējumus pirmajā pusgadā, 2024. gadā tā strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem. Starptautiskās reitingu aģentūras “Fitch Ratings” nesenais lēmums pazemināt “airBaltic” kredītreitingu ir nopietns šķērslis plānotajam IPO. Lai uzņēmums varētu veiksmīgi kotēties biržā, ir nepieciešams samazināt parāda slogu un piesaistīt ievērojamu kapitāla palielinājumu, kas tiek lēsts vismaz 180 miljonu eiro apmērā.
Kā norāda eksperti, “airBaltic” pašu kapitāls ir mīnusā uz 100 miljoniem eiro, un bez ievērojamas investīcijas vai kapitāla injekcijas uzņēmuma nākotne ir apdraudēta. Tiek uzsvērts, ka biržā iziešana pati par sevi nav panaceja, un tā varētu nenest gaidīto rezultātu, ja netiks risinātas pamatīgākas finanšu problēmas.
Valdības nostāja un turpmākie soļi
Premjerministre Siliņa ir aicinājusi padomi, kas atbild par “airBaltic” finansējumu un darbības uzraudzību, meklēt risinājumus. Lai gan sākotnējā publiskā piedāvājuma plāni ir palikuši spēkā, tiek meklētas alternatīvas, ņemot vērā tirgus apstākļus un citu valstu, piemēram, Igaunijas, piesardzīgo nostāju attiecībā uz investīcijām aviācijas nozarē.
Valdība turpina analizēt iespējas, cik valsts varētu atļauties ieguldīt “airBaltic”, ja IPO nenotiktu un nebūtu privāto investoru. Šis ir sarežģīts process, kas prasa rūpīgu stratēģisku plānošanu un skaidru komunikāciju ar sabiedrību.