Kallasas atbilde uz Trampa administrācijas drošības stratēģiju: Eiropai jābūt pārliecinātākai par sevi
Eiropas Savienības (ES) ārlietu un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallas ir aicinājusi Eiropu uz lielāku pašpārliecinātību, reaģējot uz Donalda Trampa administrācijas publiskoto nacionālās drošības stratēģiju, kas satur skarbus vērtējumus par Eiropas virzienu. Kallas norāda, ka dažas no kritiskajām piezīmēm patiesībā varētu būt pareizas, taču kopumā ES ir jābūt drosmīgākai savu vērtību un pozīciju paušanā.
Stratēģijas kritika un Eiropas reakcija
ASV administrācijas jaunais dokuments, kas publicēts 2025. gada decembrī, kritizē Eiropas politiku vairākos jautājumos, tostarp migrācijas, ekonomikas regulēšanas un vārda brīvības jomās. Stratēģijā tiek pausts, ka Eiropas valstis saskaras ar “civilizācijas izzušanu” daļēji tās migrantu uzņemšanas dēļ, kā arī tiek norādīts uz politiskās brīvības un suverenitātes “traucējumiem” no Eiropas institūciju puses. Tiek prognozēts, ka Eiropa varētu kļūt “neatpazīstama” turpmākajos gados, ja pašreizējās tendences turpināsies.
Atbildot uz šo kritiku, Kaja Kallas, uzstājoties Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas sēdē, norādīja: “Mums vajadzētu būt pārliecinātākiem par sevi, jo visa šī kritika par Eiropas virzienu – tā vienkārši nav patiesība.” Viņa pieļāva, ka stratēģija varētu būt izveidota kā provokācija, lai izraisītu reakciju. Kallas arī atsaucas uz “Financial Times” publikāciju, kas liecinot, ka problēmas, ko stratēģija norāda Eiropā, nav sliktākas nekā Amerikā.
ASV kā sabiedrotais un Eiropas paštūrība
Neskatoties uz kritiku, Kallas uzsvēra, ka Savienotās Valstis joprojām ir Eiropas “lielākā sabiedrotā”. Viņa atzina, ka vienmēr ne visos jautājumos ir bijusi vienprātība, taču kopumā transatlantiskās attiecības ir būtiskas. “Mēs esam lielākie sabiedrotie, un mums vajadzētu turēties kopā,” viņa pauda.
Kallas mudināja Eiropu neiesaistīties savstarpējā kritizēšanā ar ASV, bet gan koncentrēties uz savām stratēģiskajām prioritātēm un savas drošības stiprināšanu. Viņa norādīja, ka ES varētu vērst kritiku par brīvības ierobežojumiem pret Krieviju, kurā ir aizliegta brīvā prese, politiskā opozīcija un sociālie mediji.
Eiropas drošības stiprināšana un neatkarība
Situācija ir mudinājusi Eiropu domāt par savas drošības sistēmas stiprināšanu un mazināt atkarību no ASV. Gan Kallas, gan citi Eiropas politikas veidotāji ir norādījuši, ka, lai gan ASV ir svarīgs sabiedrotais, Eiropai ir jāspēj pastāvēt arī pati par sevi. Tas ietver lielākus ieguldījumus aizsardzībā un stratēģisko spēju attīstīšanu, lai spētu reaģēt uz globālajiem drošības izaicinājumiem.
“Prezidents Tramps jau diezgan ilgu laiku ir aicinājis, lai ikviens darītu vairāk savas aizsardzības labā, un Eiropa uzņemas šo atbildību. Mēs noteikti esam sadzirdējuši prezidentu Trampu, un ikviens pieliek lielākas pūles.”
Šī pieeja ir īpaši svarīga kontekstā ar Krievijas agresiju Ukrainā un plašāku ģeopolitisko nestabilitāti. Eiropas Savienība apzinās nepieciešamību pēc “tiešas palīdzības Ukrainai” un “spiediena uz Krieviju”, lai panāktu mieru. Tādējādi, neskatoties uz nesaskaņām, notiek ciešāka sadarbība un kopīgu drošības risinājumu meklēšana.
Secinājumi par transatlantiskajām attiecībām
Trampa administrācijas drošības stratēģija ir izraisījusi diskusijas par transatlantisko attiecību nākotni. Lai gan kritika ir asas, Kallas pragmatiskā pieeja un uzsvars uz Eiropas pašpārliecinātību un neatkarīgu aizsardzību, vienlaikus atzīstot ASV kā galveno sabiedroto, parāda centienus uzturēt stabilas un konstruktīvas attiecības. Šis dinamiskais dialogs starp Eiropu un ASV turpināsies, jo abi partneri cenšas pielāgoties mainīgajai globālajai videi un kopīgi risināt drošības izaicinājumus.