Krievija kopš Padomju Savienības sabrukuma pārkāpusi vismaz sešas vienošanās ar Ukrainu. Visvairāk apspriestais līgums, ko Krievija pārkāpusi, ir Budapeštas memorands par drošības garantijām Ukrainai. Latvijas Sabiedriskā medija raidījums “Pasaules panorāma” sarunā ar politologu Kārli Daukštu skaidro, cik ticams un noturīgs varētu būt Ukrainas un agresorvalsts noslēgts miera līgums mūsdienās.
Pēc PSRS sabrukuma Ukrainai bija trešais lielākais kodolieroču arsenāls pēc ASV un Krievijas. Ilgstošās sarunās Ukraina piekrita atomieročus nodot Krievijai apmaiņā pret teritoriālās integritātes respektēšanu. Līdzās Ukrainas parakstam uz Budapeštas memoranda parakstu lika arī ASV, Lielbritānija un Krievija. Taču, kā vēlāk izrādījās, līgums nebija vērtīgāks par papīru, uz kura parakstījās amatpersonas.
“Man ir pārliecība, ka Krievija negrib pildīt nekādus nolīgumus. Viņi negrib slēgt nolīgumus vispār, jo jebkurš līgums – pozitīvs vai negatīvs – viņus ierobežo,” vērtēja politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts.
“Viņi grib darboties bez ierobežojumiem. Tas ir tā – kā ienāk prātā vai nu ģenerālsekretāram, vai prezidentam, vai vadonim, vai Staļinam, vai vienalga kam,” viņš piebilda.
Maskavas pārkāpto līgumu saraksts ir diezgan garš. Līdzās Budapeštas memorandam Krievija pārkāpusi vēl citus nolīgumus. Piemēram, ANO hartu, kurā Maskava atzīst Ukrainas PSR ar tās robežām, kas ir arī vēlākās Ukrainas Republikas robežas, to skaitā ar Krimu Ukrainas sastāvā.
Agresorvalsts arī nav ievērojusi pašas 1991. gada maijā parakstīto Almatu (agrāk zināma kā Alma-Ata, no 1929. līdz 1997. gadam Kazahijas PSR, vēlāk Kazahstānas, galvaspilsēta ) deklarāciju. Ar šo līgumu faktiski sagruva PSRS, un jaunās republikas apņēmās veidot likumos balstītas savstarpējās attiecības, to vidū arī atzīstot un respektējot katras valsts teritoriālo integritāti.
Pārkāpto līgumu sarakstā ir arī Līgums par draudzību, sadarbību un partnerību starp Ukrainu un Krieviju, ko abas valstis parakstīja 1997. gadā. Tajā kārtējo reizi Krievija apņēmās respektēt Ukrainas starptautiski atzītās robežas. Tāpat pārkāpts arī savstarpējais robežlīgums, kuru 2003. gadā Kijivā parakstīja pats Vladimirs Putins, atzīstot abu valstu robežas.
2010. gadā Putina protežē un toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja Harkivas paktu, pagarinot Krimas militārās bāzes nomas līgumu apmaiņā pret samazinātu gāzes cenu Ukrainai. Un visbeidzot 2014. un 2015. gadā abas valstis, jau netieši savā starpā karojot, parakstīja divas Minskas vienošanās, kurās ietilpa uguns pārtraukšana Donbasā, smagās artilērijas atvilkšana no frontes līnijas, karagūstekņu apmaiņa, kā arī Ukrainas valdības kontroles atjaunošana pār Ukrainas robežu, kas tā arī nenotika. Kijiva vienošanās punktus pildīja, taču Maskavas spēki pirmo vienošanos nepildīja un otro tikai daļēji.
Šie līgumi ir daļa no mācībām, kas jāizdara, ja Rietumi patiesi vēlas panākt ilgtermiņa mieru Ukrainā.
“Mācīties mēs varam daudz ko, bet parasti sarunu sadrumstalotība, jo sevišķi diplomātisko sarunu sadrumstalotība, ir tad, kad ir divas pretējas, absolūti atšķirīgas nometnes, kuru viena puse ir agresors un otra puse ir ar aizsardzības funkciju apveltīta tauta un cilvēki, kuri cīnās par savu, un galu galā arī par mūsu, par Eiropas kaut kādu tālāku attīstību, nevis tikai dzīvi zem agresīva spiediena. Tāpēc,
manuprāt, ir precīzi vienmēr jānosaka gan savi mērķi, gan arī jāizanalizē pamatīgi tie mērķi, kurus uzspiež pretējā puse. Pie tam arī jebkādi starpnieki jāņem vērā, ka viņiem ir savas intereses un viņi cenšas tās realizēt,” vērtēja Daukšts.
Krievija visos laikos pārkāpusi jebkuras vienošanās un līgumus ar kaimiņvalstīm, kas tai nav bijuši izdevīgi. Arī Latvijai ir šāda rūgtā pieredze. 1920. gadā Latvija ar Padomju Krieviju noslēdza miera līgumu, kurā Maskava “labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi”. Tajā pašā gadā Krievija līdzīgus līgumus noslēdza arī ar Igauniju, Lietuvu, Somiju, Gruziju un Poliju. Ar katru no šīm valstīm Krievija vienpusēji līgumus lauza.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu