Latvija nākamgad būtiski palielinās investīcijas bezpilota lidaparātu spējās, plānojot 50 miljonus eiro
Nākamgad Latvijas aizsardzības nozare plāno veikt vērienīgus ieguldījumus bezpilota lidaparātu (dronu) spēju attīstībā, paredzot ievērojami palielināt finansējumu šai jomai. Kopumā nākamgad pretgaisa aizsardzības stiprināšanai plānots novirzīt 200,54 miljonus eiro, savukārt tieši bezpilota lidaparātu spējās tiks investēti 50 miljoni eiro. Tas ir ievērojams finansējuma pieaugums, salīdzinot ar šo gadu, kad šim mērķim tika atvēlēti 20 miljoni eiro. Šis stratēģiskais solis, kas tika paziņots aizsardzības ministrijas ikmēneša preses konferencē 2025. gada 9. decembrī, apliecina Latvijas apņemšanos stiprināt savu drošību un attīstīt modernākās tehnoloģijas militārajā jomā.
Latvijas līderība dronu un pretdronu risinājumu attīstībā
Šī finansējuma palielināšana ir daļa no plašākas Latvijas aizsardzības politikas, kuras mērķis ir ne tikai stiprināt valsts austrumu robežu, bet arī nostiprināt Latvijas pozīcijas Eiropas Savienības (ES) drošības arhitektūrā. Jau šobrīd Latvija, Nīderlande un Horvātija ir vienojušās par ciešāku sadarbību dronu un pretdronu sistēmu attīstībā, apliecinot Latvijas kā līderes lomu šajā jomā. Aizsardzības ministrija aktīvi strādā pie nacionālo kompetenču stiprināšanas un Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības bezpilota lidaparātu jomā. Tiek meklēti inovatīvi risinājumi, lai nodrošinātu mūsdienu izaicinājumiem atbilstošas tuvās darbības pretgaisa aizsardzības spējas.
Inovācijas un tehnoloģiskā attīstība pretdronu jomā
Lai sasniegtu šos mērķus, Aizsardzības ministrija ir noslēgusi vairākus pētniecības un izstrādes (R&D) līgumus ar Latvijas uzņēmumiem, piemēram, “Origin Robotics”, “SAF Tehnika” un “Frankenburg Technologies”. Šie līgumi paredz automatizētu dronu-pārtvērēju, elektroniskās karadarbības balstītu risinājumu un vadāmo raķešu attīstību. Tāpat tiek plānots pielāgot esošās Nacionālo bruņoto spēku ieroču sistēmas automatizētai pretdronu lomai, sadarbojoties ar uzņēmumu “WeMPS”. Šie projekti ir veidoti elastīgi, lai pielāgotos dinamiskajām tendencēm bezpilota lidaparātu un to pretdarbības risinājumu attīstībā, kas īpaši novērojamas Ukrainas kara pieredzē. Turklāt Latvija plāno iegādāties arī Ukrainā testētus dronus, lai izvērtētu to efektivitāti un nodrošinātu modernāko risinājumu pieejamību. Aktīvi tiek vērtēta arī nākamās paaudzes pārtvērējdronu izstrāde, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību.
Finansējums un stratēģiskā nozīme
Šis būs ievērojams finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Ja šogad dronu spējām tika atvēlēti 20 miljoni eiro, tad nākamgad šis skaitlis pieaugs līdz 50 miljoniem eiro. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka šīs investīcijas ir nepieciešamas, lai kāpinātu mūsu aizsardzības nozares stratēģiskās investīcijas militārajā pētniecībā un izstrādē. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas datiem, 2025. gadā valsts aizsardzībai kopumā paredzēts novirzīt vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, kas veido aptuveni 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Paredzams, ka līdz 2026. gadam Latvijas aizsardzības budžets sasniegs 2,16 miljardus eiro jeb 4,91% no IKP, turpinot virzību uz 5% no IKP. Šis progress apliecina Latvijas nelokāmo apņemšanos stiprināt savu drošību un veicināt vietējās aizsardzības industrijas un inovāciju attīstību. Kopumā 41% no aizsardzības budžeta tiks novirzīts militāro spēju attīstībai.
Dronu tehnoloģiju attīstība un tās nozīme Latvijas drošībā
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aktīvi attīsta dronu tehnoloģijas, un šīs investīcijas ir būtiskas gan valsts, gan reģionālās drošības stiprināšanai. Ieguldījumi dronu spējās ir nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret moderniem draudiem, tostarp bezpilota lidaparātiem. Latvijas centieni stiprināt savu “dronu sienu” un attīstīt modernu gaisa aizsardzības sistēmu ir svarīgs solis ceļā uz visaptverošu drošības garantiju nodrošināšanu. Šis viss tiek darīts ar mērķi nodrošināt Latvijas noturību gan pret konvenciāliem, gan hibrīdiem draudiem, vienlaikus veicinot inovācijas un vietējo industriju. Turklāt Latvija turpina sniegt nozīmīgu atbalstu Ukrainai, katru gadu atvēlot tam 0,25% no IKP.
ASV militāro tehnoloģiju izstādes un Latvijas intereses
Lai gan tiešā veidā nav minēts, ka Latvija piedalītos konkrētās ASV militāro tehnoloģiju izstādēs, ir skaidrs, ka valsts aktīvi meklē un izvērtē jaunākās tehnoloģijas un risinājumus dronu un pretdronu sistēmu jomā. Tiek testēti gan jūras droni, gan sauszemes bezpilota sistēmas. Šādi pasākumi un sadarbība ar starptautiskiem partneriem ir būtiska, lai nodrošinātu, ka Latvijas bruņotie spēki ir aprīkoti ar vismodernākajiem un efektīvākajiem instrumentiem valsts aizsardzībai.