Zemkopības ministrija (ZM) un lauksaimnieki vienojušies par galvenajiem ārkārtas atbalsta izmaksas pamatprincipiem. Šī gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ Eiropas Komisija piešķīra atbalstu Latvijas lauksaimniekiem ap 4 miljoniem eiro. Jautājums šonedēļ apspriests Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē, kur spriests, ka uz ārkārtas atbalstu varēs pretendēt augļkopji, dārzeņu audzētāji un sēklkopji. Tiesa kopējie zaudējumi ir krietni lielāki un postījumi skāruši daudz vairāk nozaru.
Atbalsts augļkopjiem, dārzeņu audzētājiem un sēklkopjiem
Šis Eiropas Komisijas piešķirtais ārkārtas atbalsts pienāksies lauksaimniekiem, kas bija iesnieguši paziņojumus Lauku atbalsta dienestā (LAD) par šogad lietavās un salnās cietušajām platībām. Savukārt, lemjot jau par atbalsta izmaksu, vērtēs, vai cietušajām saimniecībām kopējais ieņēmumu samazinājums ir vismaz 20%. Uz šo atbalstu varēs pretendēt tieši augļkopji, dārzeņu audzētāji un sēklkopji. Atbalsts ir jāizmaksā līdz nākamā gada 30. aprīlim.
Kooperatīva “’Baltijas dārzeņi” vadītājs Jānis Bušs norādīja, ka atbalstu patiesi gaida ļoti daudzi zemnieki, jo zaudējumi un neiegūtā raža bija daudzu kultūru audzētājiem. Atbalstu saimniecības visticamāk izmantos, lai sagatavotos jaunajai sezonai – nopirktu sēklas, minerālmēslus, degvielu utt. Pavasara sākumā jau šis atbalsts ir jāizmaksā, bet vēl jāpaspēj ne vien izstrādāt, bet arī saskaņot un apstiprināt visus nosacījumus. Bušs pauda, ka šī steiga rada arī bažas, kādi atbalsta kritēriji vēl tiks pieņemti, bet arī jau šobrīd plānotās prasības daļai varētu radīt problēmas.
Kooperatīva “’Baltijas dārzeņi” vadītājs Jānis Bušs
“Ir prasība to visu pamatot uz auditētiem gada pārskatiem un tas būs otrs lielais izaicinājums – paspēt saimniecībām nākamā gada sākumā un līdz februāra beigām iesniegt Lauku atbalsta dienestā auditētus gada pārskatus. Un šo atbalstu arī vērtēs saimniecības ietvarā, bet, tā kā dārziņu saimniecībām atkal ir tā specifika, ja labības audzētājiem ir tikai labība un viņiem ir kaut kas neizaug, tad tas atsaucas uz visu. Dārzeņu audzētāji bieži vien audzē vairākas kultūras un, ja jau viena kultūra nepadodas otra padodas un tas skaitās kopā, daudzi varbūt arī nekvalificēsies šim atbalstam, jo kopējie saimniecības ieņēmumi nebūs samazinājušies vairāk par 20%,” skaidroja Bušs.
Kompensācijām atvēlētā summa – salīdzinoši maza
ZM gan solījusi, ka minētos Ministru kabineta noteikumus jau drīzumā virzīs saskaņošanai decembrī vai janvāra sākumā. Taču atvēlētā summa – 4,2 miljoni eiro – ir salīdzinoša maza, tādēļ ārkārtas atbalsts paredzēts tikai specifiskajām nozarēm. Arī Kartupeļu audzētāju organizācijā norādīja uz neziņu, vai šīs kompensācijas attieksies arī to saimniecībām, jo definīcijās tā s Eiropā izdala atsevišķi no dārzeņiem. Tāpat ir neatbildētie jautājumi par citām laukkopības nozarēm un ministrijā precizēja, ka sēklai audzētie kartupeļi ietilpst šajā atbalstā, bet vēl tiek spriests par pārtikas kartupeļiem, par ko būšot skaidrība tuvākajās dienās.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Guntis Gūtmanis secināja, ka atbalsts lielākoties saimniecībām būs simbolisks. Tomēr, ņemot vērā, cik finansiāli problemātisks ir bijis šis gads, arī tas būs būtisks atspaids. Tāpat viņš piebilda, ka nozarē kopumā arvien ir jāstiprina apdrošināšana.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis
“Gājām cauri dažādām situācijām, dažādiem gadījumiem un reģionu griezumā skatījāmies. Tas tiešām bija garš un sarežģīts process. Nu, es teiktu, ka ir izdarīts praktiski viss iespējamais, lai būtu tā atbalsta piešķiršana tiešām taisnīga. Tas, ka šāda ārkārtas atbalsta apjoms nevarēs kompensēt tos reālos zaudējumus un tas būs tikai neliels atbalsts, tas gan ir taisnība. Un tāpēc mēs vienmēr esam teikuši, kur gan, protams, dārzkopībā ir problēmas ar to, ka vienīgie risinājumi tādiem ārkārtas gadījumiem ir apdrošināšana,” teica Gūtmanis.
Graudkopjiem zaudējumi ap 100 miljoniem eiro
LOSP gan arī gaida iespējamo papildu atbalstu graudkopībai, jo, pēc LAD apkopotajiem datiem, zaudējumi ārkārtas laika apstākļu dēļ Latvijā šogad saimniecībām mērāmi ap 100 miljoniem eiro. ZM ir atkārtoti vērsusies Eiropas Komisijā, aicinot rast papildu naudu. Šīs sarunas turpinās.
Papildus ZM ir paredzējusi risinājumus tiem lauksaimniekiem, kuri darbību nozarē sākuši nesen.
KONTEKSTS:
Ilgstošo lietavu dēļ Latvijā kopumā skarti ir vismaz 95 295 hektāru un kopējos zaudējumus lauksaimniecībā lēsa ap 111 miljoniem eiro.
ZM skaidroja, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem. Taču šnelabvēlīgās situācijas dēļ, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu