Rinkēvičs pieminēja arī ASV Kongresā apspriesto 2026. gada Nacionālā aizsardzības likuma nozīmi Baltijas valstīm. Viņš norādīja, ka Baltijas valstis un Polija, kuras atvēl resursus aizsardzībai un cieši sadarbojas ar ASV arī ekonomikā, var kļūt par tiltu transatlantisko attiecību stiprināšanā.
Latvijas prezidents aicināja atšķirt “troksni” no būtiskiem signāliem, uzsverot, ka gan ASV, gan Eiropas interesēs ir cieša savstarpējā sadarbība.
Polijas prezidents uzsvēra, ka Centrāleiropas valstis daudzu gadu garumā runā par krīzi un haosu, jo Eiropa nav pietiekami koncentrējusies uz drošību. Viņš skaidroja, ka Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, kas atrodas blakus Krievijai, ne vienmēr līdz galam saprotas ar Eiropas Savienību, jo tām ir atšķirīgas drošības prioritātes.
Viņš kritizēja ES vilcināšanos aizsardzības budžetu palielināšanā un norādīja, ka Centrāleiropas valstis, tostarp Polija, kalpo kā piemērs tam, cik lielu daļu no valsts budžeta iespējams novirzīt aizsardzībai. Navrockis sacīja, ka ASV stratēģijas un politikas virzieniem nevajadzētu būt pārsteigumam, jo ASV prezidents Donalds Tramps vienmēr ir uzsvēris principu “Amerika pirmajā vietā”.
Polijas prezidents uzsvēra, ka reģiona valstis ir ieinteresētas ASV karavīru klātbūtnē Eiropā un ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm nav laika nodarboties ar mazāk nozīmīgiem jautājumiem, jo prioritāte ir drošība. Navrockis norādīja, ka ES atrodas haosā, un demokrātijas būtība ir spēja apspriest šos jautājumus. Viņš uzsvēra, ka ir jāuzdod jautājumi par ES attīstības virzienu.