Igaunijas lielākās pilsētas pēc pašvaldību vēlēšanām ir ieguvušas jaunus mērus. Oktobrī notikušajās vietējās vēlēšanās daudzviet uzvarēja opozīcijā esošās partijas. Tā kā ievēlētie politiķi ieņem amatus galvenajās pilsētu un pašvaldību iestādēs, tas ietekmēs ne tikai pašvaldību nākotnes virzienu, bet arī 2027. gadā gaidāmās parlamenta vēlēšanas.
19. oktobrī Igaunijā notika pašvaldību vēlēšanas. Lielākajās Igaunijas pilsētās – Tallinā, Tartu, Narvā un Pērnavā – uzvarēja opozīcijā esošā Centra partija un nacionālkonservatīvā partija “Tēvzeme” (“Isamaa”).
Savukārt par Igaunijas parlamentā un valdībā pie varas esošo Reformu partiju nobalsoja daudz mazāk vēlētāju nekā pirms četriem gadiem. Reformu partija, dalot pirmo vietu ar partiju “Tēvzeme”, spēja gūt balsu vairākumu Tartu.
Vēlētāji balso par pilsētas sapulci; vēlāk tā ieceļ mēru
Igaunijas pašvaldību vēlēšanās balsstiesīgie ievēl kandidātus, kuri vēlāk veido pilsētas sapulci, kas ir likumdevēja. Tā lemj par pašvaldības budžetu, nodokļiem, nodevām un aizdevumiem, pieņem attīstības plānus un lemj par teritoriālajām izmaiņām, kā arī risina jautājumus, kas saistīti ar izglītības, kultūras, sociālās labklājības un veselības jomām.
Pilsētas sapulce ievēl tās priekšsēdētāju un pilsētas mēru.
Pēc mandāta iegūšanas mērs uzsāk vietējās valdības izveidi. Vietējai valdībai pieder izpildvaras tiesības. Tā ir atbildīga par sociāliem un sabiedriskiem pakalpojumiem, piemēram, nodrošina sociālo aprūpi, komunālos pakalpojumus, ūdensapgādi, sabiedrisko transportu, uztur ceļus, kā arī rūpējas par izglītības iestāžu, bibliotēku un arī citu iestāžu darbu.
Mērs izvirza vietējās valdības deputātu kandidātus, kurus vēlāk apstiprina pilsētas sapulce. Vietējās valdības deputāti vienlaikus nedrīkst ieņemt arī sapulces deputātu amatu.
Mērs ir arī pašvaldības administrācijas vadītājs.
Tallinā koalīcijas partijas vienojas mēra amatu ieņemt pēc kārtas
Tallinā lielāko vēlētāju atbalstu pašvaldības vēlēšanās guva Centra partija un partija “Tēvzeme”. Centra partija ieguva 37, bet “Tēvzeme” – 11 vietas pilsētas sapulcē.
Parakstot koalīcijas līgumu decembrī, Centra partija un “Tēvzeme” vienojās, ka
pirmos divus gadus Tallinas mēra amatu ieņems “Tēvzemes” kandidāts, savukārt trešajā un ceturtajā gadā šo amatu pārņems Centra partijas pārstāvis.
Tallinas pilsētas sapulce šonedēļ par mēru ievēlēja “Tēvzemes” pārstāvi ekonomistu Pēteru Raudsepu. Viņš pilsētas sapulces balsojumā ieguva 46 no 74 balsīm. Raudseps, kuram nav politiskās pieredzes, par šīs partijas biedru kļuva vien pagājušajā nedēļā.
Savukārt Tallinas pilsētas sapulces priekšsēdētāja amatu ieņems Centra partijas priekšsēdētājs, bijušais Tallinas mērs Mihails Kelvarts.
Tartu un Narvā amatu saglabā līdz šim esošie mēri
Tartu, Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā, mēra amatu saglabāja Reformu partijas pārstāvis Urmass Klāss. Pašvaldības vēlēšanās Reformu partija un “Tēvzeme” katra guva 15 mandātus.
Reformu partijas kandidāts Klāss vēlēšanās ieguva 5486, bet “Tēvzemes” kandidāts Teniss Lukass – 4362 balsis, tādēļ partijas vienojās mēra amatā pārvēlēt Klāsu.
Klāss teica, ka Tartu vēlētāji vēlēšanās skaidri pauda savu viedokli par to, ko viņi vēlas redzēt kā nākamo mēru.
“Pašreizējā situācijā Reformu partijai un “Tēvzemei” ir vienāds mandātu skaits Tartu pilsētas sapulcē. Tomēr Tartu iedzīvotāji visvairāk balsu atdeva Reformu partijas mēra kandidātam,” teica Klāss.
Viņš Tartu mēra amatu ieņem kopš 2014. gada.
Savukārt “Tēvzemes” pārstāvis Teniss Lukass iecelts par Tartu pilsētas sapulces priekšsēdētāju.
Tartu pašvaldības mēra amatu ieņem Jarno Laurs no partijas “Vienotā Tartu pašvaldība”.
Narvā, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir rusofoni un/vai etniskie krievi, 12 no 31 vietām Narvas pilsētas sapulcē ieguva politiķa Mihaila Staļņuhina vadītais saraksts. Staļņuhins pēc vēlēšanām izveidot koalīciju piedāvāja Katri Raikas vadītajam sarakstam, kurš ierindojās trešajā vietā ar četriem mandātiem. Raika ieņēma Narvas mēra amatu no 2020. gada nogales līdz 2023. gada septembrim un 2024. gada nogalē amatā atgriezās.
Izveidojot koalīciju, abas partijas mēra amatam izvirzīja Raiku, bet par Narvas pilsētas sapulces priekšsēdētāju – Staļņuhinu.
Viņš 2022. gadā tika padzīts no Centra partijas, jo pēc valdības lēmuma Narvā nojaukt Padomju Savienību slavinošus pieminekļus nosauca valdības deputātus par “fašistiem”.
Arī Pērnavā mēra amatu pēc kārtas ieņems divu partiju kandidāti
Pērnavā koalīcijas līgumu parakstīja piecas politiskās partijas. Starp tām ir labējā populistiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE), kura vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, Centra partija, partija “Parempoolsed”, kā arī partijas “Ar sirdi Pērnavā” un “Pērnava apvieno”.
Līdz 2026. gadam mēra amatu ieņems Kristela Voltenberga no partijas “Ar sirdi Pērnavā”, bet nākamajā gadā to pārņems EKRE kandidāts.
Dažas pilsētu sapulces steidzas paaugstināt mēru algas
Viens no pirmajiem vairāku jaunievēlēto pilsētu sapulču lēmumiem ir bijis paaugstināt mēru atalgojumu.
Tā kā Tallinas pilsētas sapulce tikai šonedēļ par mēru ievēlēja Raudsepu, viņa algas palielinājums tikai tagad nonāks pašvaldības darba kārtībā. Bijušais Tallinas mērs Jevgeņijs Osinovskis no Sociāldemokrātiskās partijas pelnīja 9616 eiro mēnesī.
Atkārtoti ievēlētā Tartu pilsētas mēra Klāsa mēneša atalgojums palielināsies no 7445 eiro līdz 8600 eiro, bet viņa vietnieku algas – no 6569 eiro līdz 7500 eiro. Savukārt Tartu novada mēra Laura alga pieaugs no 4250 eiro līdz 5500 eiro.
Narvā sarunas par mēra atalgojumu atliktas. Narvas mēra alga nav paaugstināta jau vairāk nekā četrus gadus – Raika pelna ap 4000 eiro mēnesī.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu