Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ceturtdien vienojās uz nenoteiktu laiku iesaldēt Krievijas valsts līdzekļus 210 miljardu eiro vērtībā. Krievija savai naudai varēs piekļūt tikai tad, ka izbeigs agresijas karu pret Ukrainu un piekritīs samaksāt reparācijas Ukrainai.
Saskaņā ar šo lēmumu Eiropas Komisijai tiek piešķirtas tiesības izlemt, kā rīkoties ar iesaldēto Krievijas naudu. 185 miljardi eiro glabājas Beļģijas finanšu institūcijā “Euroclear”, savukārt vēl 25 miljardi ir noguldīti Eiropas valstu bankās.
Maskava cer, ka miera sarunu procesā izdosies panākt šīs naudas “atsaldēšanu”, lai Kremlis atkal varētu tai piekļūt. To būtu gatavs atbalstīt arī ASV prezidents Donalds Tramps, bet Eiropas valstis vēlas, lai Krievijas naudu tiktu izmantota Ukrainas atjaunošanai.
Līdz šim ES dalībvalstīm ik pēc pusgada bija jālemj par sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Briselē bija bažas, ka tādas Maskavai draudzīgas valstis kā Ungārija vai Slovākija varētu bloķēt lēmuma pieņemšanu, lai palīdzētu Maskavai tikt pie iesaldētās naudas.
Kopenhāgenā nākamnedēļ gaidāma ES dalībvalstu līderu sanāksme, kurā būs jāmeklē risinājumi, kā savākt 90 miljardus eiro, lai nodrošinātu Ukrainas valsts un tās aizsardzības spēju funkcionēšanu turpmāko divu gadu laikā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu