Kā priekšnoteikumus Beļģijas dalībai, neraugoties uz riskiem, De Vēvers nesen izvirzīja trīs nosacījumus. Ir jāgarantē visu potenciālo risku savstarpēja pārvaldīšana. Jau no paša pirmā plāna īstenošanas brīža ir jābūt ieviestām pietiekamām finanšu garantijām, lai izpildītu iespējamās finansiālās saistības. Šo garantiju detaļas vēl tiek precizētas. Nepieciešamo juridisko tekstu izstrāde varētu turpināties līdz janvārim.
Plānots no 210 miljardiem eiro piešķirt 115 miljardus eiro Ukrainas aizsardzības izdevumu finansēšanai pret Krievijas agresijas karu. Vēl 50 miljardi eiro tiktu piešķirti kā budžeta atbalsts. Atlikusī summa tiktu izmantota, lai atmaksātu Ukrainai jau piešķirtos aizdevumus, kas iepriekš bija nodrošināti ar iesaldēto Krievijas valsts aktīvu peļņu.
Beļģijas premjerministrs De Vēvers pieprasa visaptverošu likviditātes un riska aizsardzību visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurus skar šis plāns, kā arī visu pārējo ES valstu līdzdalību, kurās arī ir iesaldēti Krievijas centrālās bankas aktīvi. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, šo valstu vidū ir Vācija, Francija , Zviedrija un Kipra. Tomēr pārējās dalībvalstis, kā ziņots, nevēlas sniegt visaptverošas garantijas privāto uzņēmumu aktīviem, kas joprojām atrodas Krievijā.