Vienotības koalīcija aicina uz transatlantisko solidaritāti Ukrainai, tuvojoties miera sarunu paātrinājumam
Šonedēļ notikušajām diplomātiskajām aktivitātēm pievienojās ceturtdien pulcējušies 34 līderi, lai dalītos viedokļos par drošības garantijām Ukrainai Koalīcijas dalībvalstu tikšanās laikā. Galvenais mērķis – panākt ASV atbalstu kopīgajām pozīcijām. Ukrainas atbalsta “Vienotības koalīcijas” dalībnieki mudināja saglabāt transatlantisko vienotību, jo Eiropa cenšas iegūt lielāku ietekmi miera sarunās ar Maskavu, kamēr Vašingtona pastiprina spiedienu uz ātru vienošanos.
“Mēs strādājam, lai nodrošinātu, ka drošības garantijās ir iekļauti nopietni Eiropas atturēšanas spēku elementi un tie ir uzticami, un ir svarīgi, lai Amerikas Savienotās Valstis būtu kopā ar mums un atbalstītu šos centienus,” pēc virtuālās tikšanās, kurā piedalījās 34 galvenokārt Eiropas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kā informē telekanāls EuroNews, Zelenskis arī atzīmēja, ka viņam bijusi “konstruktīva un padziļināta diskusija ar amerikāņu komandu”, kurā piedalījās valsts sekretārs Marka Rubio, aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, ģenerāļi Kīns un Grynkewich, kā arī Džošs Gruenbaums no Federālā iepirkumu dienesta, pārrunājot drošības garantiju jautājumu.
“Drošības garantijas ir starp vissvarīgākajiem elementiem visiem turpmākajiem soļiem,” viņš rakstīja X platformā, piebilstot: “Tika panākta vienošanās, ka komandas aktīvi strādās, lai tuvākajā laikā būtu skaidra izpratne par drošības garantijām. Es pateicos visiem, kas palīdz!”
Citi Eiropas līderi, kuri piedalījās sanāksmē, arī pauda atbalstu Ukrainai, uzsverot nepieciešamību pēc transatlantiskās vienotības un turpinot izdarīt spiedienu uz Krieviju. ASV prezidents Donalds Tramps ir skaidri norādījis, ka sagaida Eiropas sabiedroto lielāku ieguldījumu drošības garantiju jautājumā, un jau 26 valstis ir paziņojušas par savu gatavību sniegt aprīkojumu un palīdzību pēc pamiera noslēgšanas. Francija un Lielbritānija, kas kopīgi vada “Vienotības koalīcijas” formātu, ir arī to vidū, kas gatavas piedalīties tā dēvētās “nomierināšanas spēku” veidošanā. Tomēr daudzi plāni ir atkarīgi no ASV atbalsta, galvenokārt gaisa aizsardzības un izlūkošanas datu apmaiņas veidā.
Izšķirošā nedēļa miera sarunās
Eiropieši kā vienu no savām galvenajām kārtīm, ar kuru ietekmēt sarunas, no kurām tie lielākoties ir bijuši izslēgti, ir 210 miljardi eiro *Krievijas suverēno aktīvu* iesaldēšana savās jurisdikcijās. Šos līdzekļus plānots izmantot Ukrainas finansiālo vajadzību segšanai nākamo divu gadu laikā. Ceturtdien Eiropas Savienība vienojās neatgriezeniski iesaldēt Krievijas Centrālās bankas aktīvus, kas ir centrālais elements reparāciju aizdevumam Ukrainai, joprojām intensīvās sarunās pirms izšķirošā samita nākamnedēļ. Ar šādu soli ES bloķēs aktīvus savā jurisdikcijā, ņemot vērā bažas, ka ASV varētu censties iegūt kontroli pār iesaldētajiem līdzekļiem un izmantot tos nākotnes vienošanās ar Maskavu, slēdzot vienošanos par kara izbeigšanu. Tas ir daļa no centieniem nomierināt Beļģiju, kur glabājas lielākā daļa aktīvu un kura ir noraidījusi aizdevuma izveidi, baidoties no Krievijas atbildes un nevienlīdzīgas sloga sadales.
“Es informēju līderus par mūsu darbu, lai nodrošinātu finansējumu Ukrainai 2026.–2027. gadam,” pēc “Vienotības koalīcijas” tikšanās sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. “Mūsu priekšlikumi ir iesniegti, un visu ir skaidra steidzamība. Nākamā nedēļa būs izšķiroša,” viņa piebilda X platformā.
Potenciāla Eiropas-Ukrainas-ASV tikšanās nedēļas nogalē
Ceturtdienas tikšanās notika dienu pēc tam, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas politiķis Frīdrihs Merzs un Keirs Stārmers runāja pa telefonu ar Donaldu Trampu, lai pārrunātu jaunākos notikumus miera sarunās pēc tikšanās Londonā ar Volodimiru Zelenski. “Galvenais jautājums šeit ir par to, kādas teritorijas un kādus piekāpumus Ukraina ir gatava darīt. Tas ir jautājums, uz kuru galvenokārt jāatbild Ukrainas prezidentam un Ukrainas tautai. Mēs to skaidri paudām arī prezidentam Trampam,” ceturtdien žurnālistiem sacīja Merzs. “Un, ja mēs tagad turpināsim šo procesu tā, kā mēs paredzam, tad nedēļas nogalē notiks sarunas ar Amerikas valdību. Un tad, iespējams, nākamās nedēļas sākumā notiks tikšanās šeit, Berlīnē, neatkarīgi no tā, vai Amerikas valdība piedalīsies vai nē. Tas lielā mērā ir atkarīgs arī no kopīgās darba versijas dokumentiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts.”
Dienu iepriekš Vācijas ārlietu ministrs Johanns Vadephuls konferencē norādīja, ka sākotnējais 28 punktu plāns, ko izstrādāja Vašingtona un Maskava un kas tika uzskatīts par Krievijai izdevīgu, jo tas ietvēra prasību Ukrainai atteikties no visa Donbasa reģiona, “vairs nepastāv”. “Mums bija zināma ietekme uz to,” viņš teica. “Mums ir jauns plāns, 20 punktu plāns, un tas ir tiešām mainījies. Tātad, vai mums ir vairāk jāiesaistās ar Amerikas Savienotajām Valstīm nekā agrāk? Jā. Vai ir iespējams atrast kopīgu pamatu? Jā.”
Runājot kopā ar viņu, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piekrita. “Vai es domāju, ka attiecībā uz Ukrainu ASV un Eiropa var vienoties? Jā, esmu optimistisks. Es domāju, ka varam. Vai esmu drošs, ka krievi pieņems? Es nezinu,” viņš sacīja. “Tāpēc liksim Putinu pārbaudījumā. Redzēsim, vai viņš patiešām vēlas mieru, vai viņš dod priekšroku, lai slaktiņš turpinās. Ir svarīgi, lai mēs visi saglabātu spiedienu uz Krieviju un atbalstītu patiesus centienus izbeigt šo karu.”