Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt lēmumu par renovāciju, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu. Tāpat secināts, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai. Kādas kļūdas ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmās līdz šim pieļautas? Vai tik straujam daudzdzīvokļu ēku renovācijas izmaksu sadārdzinājumam ir objektīvi iemesli? Un vai iespējami iedzīvotājiem labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā “Spried ar Delfi” piektdien, 12. decembrī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns runās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Valsts kontroles padomes locekli, Pirmā revīzijas departamenta direktoru Mārtiņu Āboliņu.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Valsts kontroles revīzijas secinājumiem Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana vajadzīga vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Tāpat noskaidrots, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360–390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro.
Revidenti uzsver, ka savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Taču vienlaikus secināts, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.
Valsts kontroles ieskatā tieši strauji augošās būvniecības izmaksas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ēku atjaunošanai, jo tās būtiski samazina renovācijas ekonomisko atdevi iedzīvotājiem. Saskaņā ar datiem kopš 2017. gada dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektu attiecināmās izmaksas par kvadrātmetru ir pieaugušas par 127 %, kamēr vispārējās būvniecības izmaksas šajā laikā augušas par 52 %. Tas nozīmē, ka renovācijas projektu izmaksu kāpums ir divas reizes straujāks par nozares kopējo inflāciju. Turklāt revīzijā konstatēts, ka šādu izmaksu rezultātā 54 % īstenoto projektu gada vidējais siltumenerģijas izmaksu ietaupījums nenosedz ikmēneša kredītmaksājumu, kas var pārsniegt pat 2 eiro/m².
Tāpat revidenti norāda, ka Latvijā netiek izmantotas visas iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pieejamāku finansējumu ēku atjaunošanai. Tostarp Ekonomikas ministrija līdz šim nav izmantojusi instrumentus, kas ļautu piesaistīt izdevīgākus aizdevumus vai mazināt procentu likmi, lai gan tas būtiski palielinātu projektu ekonomisko atdevi. Kā piemēru revidenti min to, ka Ekonomikas ministrijas paspārnē esošās “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” likme ir 3,9 %, kas ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Valsts kontroles ieskatā, likmi samazinot par 0,9 procentpunktiem, vairāk nekā pusei projektu ieguvums no renovācijas pārsniegtu kredītizmaksas.
Vienlaikus Latvijā trūkstot mērķētu atbalsta mehānismu zemāko ienākumu mājsaimniecībām – 18,7 % iedzīvotāju mājokļa izmaksas jau tagad ir “ļoti apgrūtinošas”, 6,7 % nespēj nodrošināt pietiekamu siltumu, bet 42 % nav gatavi maksāt par renovāciju vairāk nekā 0,5 eiro/m², skaidro revidenti.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Renovacija.
Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit