Baltais nams, neapmierināts ar stagnēšanu sarunās par kara izbeigšanu, ir izvirzījis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ultimātu parakstīt miera līgumu līdz Ziemassvētkiem, raksta Rebeka Koflere laikrakstam “The Telegraph”.
Pēc autores teiktā, Baltais nams tagad patiesi uzskata, ka problēma ir eiropiešos un Zelenskī. Šķiet, ka viņš neapzinās, ka pat tad, ja Ukrainas prezidents piekritīs miera plānam, Putins joprojām būs pret to.
Rakstā uzsvērts, ka ASV prezidents uzskata, ka Kremlis parakstīs līgumu, jo “Krievijai ir pārsvars”. Taču, kā apgalvo Koflere, tieši tāpēc Putins to nedarīs – viņam tas nav vajadzīgs.
Koflere min vairākus iemeslus, kāpēc Krievijas prezidents nepiekritīs vienošanās noslēgšanai – pirmkārt, Putinam ir pietiekami daudz cilvēku un materiālo resursu, lai turpinātu ilgstošu karu.
“Krievijas priekšrocības – bruņoto spēku lielums, ieroču arsenāls, militāri rūpnieciskais potenciāls, kara stils – dod Putinam pārliecību spēlēt augstu likmju spēli ar Trampu un NATO,” teikts publikācijā.
Rakstā citēti dati, kas liecina, ka Krievijā pašlaik ir aptuveni 1,32 miljoni militārpersonu, turklāt paredzams, ka, saskaņā ar Putina 2024. gada dekrētu, šis skaitlis pieaugs līdz 1,5 miljoniem.
Tikmēr Ukrainā valda krīze – tiek ziņots, ka Ukrainas karavīra vidējais vecums ir sasniedzis gandrīz 45 gadus, lai gan mobilizācijas vecums valstī ir 25 gadi.
Turklāt autore piebilst, ka, apvienojumā ar Maskavas militāri rūpniecisko potenciālu, kas ļauj tai ievērojami apsteigt konkurentus munīcijas ražošanā, Krievija varētu pārspēt Ukrainu un Rietumus karā, pateicoties pēdējo izsīkumam.
Otrkārt, pēc Kofleres teiktā, Kremļa līderis Vladimirs Putins neuzticas Amerikas prezidentam. Tramps pēdējā gada laikā ir vairākkārt mainījis savu nostāju par karu Ukrainā un ir pārtraucis un pēc tam atkal atsācis izlūkdienestu informācijas apmaiņu un militāro palīdzību Ukrainai, un pat ir pilnvarojis Kijivu veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā.
Nav izslēgts, ka Putins uzskata, ka, pēc Trampa aiziešanas no amata pēc trīsarpus gadiem, ASV politika atgriezīsies pie savas “normālās” bāzes. Tiek atzīmēts, ka, neatkarīgi no tā, kas vadīs Balto namu, ASV politika attiecībā pret Maskavu gadu desmitiem ir bijusi konsekventa, koncentrējoties uz Krievijas “demokratizāciju”.
Maskava uzskata demokrātijas veicināšanu par antikrievisku un baidās, ka Rietumi vēlas gāzt Putinu no varas. Autore arī atzīmē, ka Krievijas prezidents ir atkārtoti paudis aizdomas, ka patiesais iemesls, kāpēc Vašingtona cenšas panākt pamieru, ir dot Ukrainai atelpu.
Tikmēr NATO varētu palielināt militāro ražošanu, lai atjaunotu Kijivas apbruņošanu un tādējādi palīdzētu Ukrainai atgūt savu teritoriju.
Treškārt, Putins, kā norāda Koflere, uzskata, ka ASV un NATO nemēģinās piespiest viņu pieņemt plānu. Viņa uzskata, ka šīs ir pamatotas cerības, jo NATO trūkst gan kaujas spēka, gan gribasspēka, lai karotu ar tik lieliem zaudējumiem, kādus piedzīvo Krievija.
Autore arī raksta, ka Maskava uzskata, ka bezpilota lidaparātu karadarbība ir slepena formula sadursmes ar NATO novēršanai. Asimetrija Krievijas spējā ražot uzbrukuma bezpilota lidaparātus salīdzinājumā ar NATO spēju ražot aizsardzības raķetes ir 50-60 reizes lielāka – Krievijai par labu. Tādēļ tieša NATO dalība būtu ekonomiski neizdevīga.
Tiek minēts piemērs – ja Krievija vienlaikus palaistu 800 bezpilota lidaparātus, kā regulāri notiek Ukrainā, saskaņā ar raksta autores aprēķiniem, Eiropa tikai dažu nedēļu laikā izsmeltu visu savu aizsardzības raķešu arsenālu.
Tieši tāpēc Putins ir pārliecināts, ka Krievija var piespiest Ukrainu un Rietumus kapitulēt, un, visticamāk, nepiekritīs vienošanās noslēgšanai, ja vien tā neatbildīs viņa noteikumiem.
Tomēr Koflere neizslēdz iespēju, ka Krievijas prezidents cenšas maldināt Trampu, liekot viņam noticēt, ka tieši Zelenskis un eiropieši ir nepiekāpīgās puses.
Tieši šī iemesla dēļ Kremļa līderis uzslavēja ASV 28 punktu miera plānu, norādot, ka tas “principā” varētu kļūt par “pamatu turpmākiem līgumiem”, un noraidīja 19 punktu Ukrainas un Eiropas versiju kā “pilnīgi nekonstruktīvu” priekšlikumu.
Pēc autores domām, Putina plāns ir vilcināt laiku Trampu, turpinot operācijas Ukrainā, līdz Kijiva kapitulēs vai līdz Ukraina un Rietumi pieņems Krievijas nosacījumus miera izlīgumam.
Autore arī piebilst, ka Krievijas prezidents gūst svarīgus diplomātiskos punktus, demonstrējot pārējai pasaulei, ka Krievija ir līdzvērtīga ASV, nevis izolētas valsts statusā.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā