Liepājas Leļļu teātris iestudē Lotes Vilmas Vītiņas darbu «Ūdenstornis», jaunieši kļūst par līdzautoriem
Liepājas Leļļu teātris uzsāk jauno sezonu ar emocionāli piesātinātu un dziļi personisku monoizrādi «Ūdenstornis». Šis iestudējums, kas pirmizrādi piedzīvoja 2025. gada 26. septembrī, ir balstīts uz rakstnieces un ilustratores Lotes Vilmas Vītiņas godalgotā dzejprozas darba motīviem, piešķirot tam jaunu dimensiju, iesaistot Liepājas jauniešus kā darba līdzautorus. Izrāde piedāvā intīmu ceļojumu pusaudža pasaulē, atklājot pieaugušības izaicinājumus un iekšējo transformāciju.
Drosmīgs stāsts par pārmaiņu laiku
«Ūdenstornis» nav tikai literāra darba adaptācija, bet gan poētisks un smalks stāsts par jaunības trauslumu, par brīdi, kad sajūtas bieži vien runā skaļāk nekā vārdi. Tā ir telpa, kurā top personība, kurā jaunieši saskaras ar savām iekšējām svārstībām un meklē savu vietu pasaulē. «Ūdenstornis» kļūst par simbolisku patvērumu, vietu, kur glabājas jaunieša noslēpumi, domas un emocijas, kas ne vienmēr tiek atklātas apkārtējiem. Izrādes režisore un scenogrāfijas autore Māra Uzuliņa uzsver, ka mērķis ir parādīt jaunieti nevis kā vāju, bet gan kā ievainojamu būtni, kas drosmīgi sper soļus jaunās dzīves iespējās un pieredzēs.
Šī izrāde ir īpaši aktuāla jauniešiem, kuri paši piedzīvo pārmaiņu laiku, taču tā sniedz arī pieaugušajiem iespēju ieskatīties pagātnē, ar empātiju un retrospekciju atceroties savu jaunību – periodu, kad ikvienam bija nepieciešama sava drošā oāze, lai brīvi plūstu emocijas un atmestu bērnības plēksni.
Sadarbība kā radošais dzinējspēks
Izrādes tapšanā nozīmīgu ieguldījumu snieguši arī Liepājas jaunieši, kļūstot par darba līdzautoriem. Viņu personiskie stāsti un pieredzes ir ieaustas «Ūdenstorņa» audumā, padarot izrādi vēl autentiskāku un rezonējošāku. Viena no Liepājas Raiņa vidusskolas audzēknēm, Liene Sālava (18), dalās savā pieredzē, atzīstot, ka izrādes tapšanas procesā daudz ko uzzinājusi par sevi. Viņa novērojusi, ka pusaudži bieži uzturas savā «ūdenstornī», meklējot sevi. Izrāde palīdz ne tikai jauniešiem saprast, ka viņi nav vieni savās izjūtās, bet arī pieaugušajiem atcerēties savu pagātni.
Aktrise Inga Štelmahere, kura atveido galveno lomu, atzīst, ka «Ūdenstornis» ir viņas pirmā monoizrāde un īsts izaicinājums. Viņa uzsver, ka izrāde ir ļoti ķermeniska, un horeogrāfes Anetes Tambakas palīdzība bijusi nozīmīga, lai atrastu dabisku kustību valodu un spētu mijiedarboties ar izrādē izmantotajiem objektiem. Tomēr lielākais pārbaudījums, pēc aktrises vārdiem, ir bijis poētiskā teksta atdzīvināšana, kas sākumā licies sarežģīti, bet vēlāk izrādījies, ka tas spēcīgi rezonē ar viņas paša pusaudžu gadu atmiņām un izjūtām.
Mākslinieciskā komanda un radošais process
«Ūdenstornis» ir stāsta skatuves atdzejojums, balstoties uz Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas krājumu, kas 2022. gadā ieguva Latvijas Literatūras gada balvu kā labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem. Izrādes dramaturģiskais pamats atklāj ūdenstorni kā simbolisku tiltu starp bērnību un pieaugušo pasauli, vietu, kur satiekas dumpīgums, aizkustinājums un dziļa vēlme saprast sevi.
Režisore Māra Uzuliņa uzsver, ka izrāde cenšas radīt teātra pieredzi, kurā skatītājs jūtas sadzirdēts, nevis tiek konfrontēts ar problēmu risināšanu. Izrāde iedziļinās pusaudža emocionālajā pieredzē, nevis analizē viņa rīcību vai tās sekas. Tā meklē atbildes uz jautājumu, kas slēpjas aiz ārējā «traukuma», nepastāvības un neparedzamības, bieži vien atklājot, ka zem dumpīguma slēpjas ievainojamība, bet zem vēlmes izolēties – vajadzība iederēties.
Izrādes emocionālo telpu bagātina komponistes Alises Jostes radītā mūzika, kuras intīmā un noskaņaini dziļā valoda rada piesātinātu, bet nepārslogotu atmosfēru. Klausītāji varēs dzirdēt arī dziesmas ar Lotes Vilmas Vītiņas vārdiem. Horeogrāfijas autore Anete Tambaka kustību valodā meklē līdzsvaru starp cilvēcisko un deju, ikdienišķo un simbolisko, padarot kustību par iekšējo svārstību un pieaugšanas pārdzīvojumu spoguli.
Scenogrāfijas centrālais elements ir māla trauki, kas simbolizē cilvēka emocionālās pasaules trauslumu un spēku, kalpojot par satvaru emocijām un asarām. Šie trauki, kas piepildīti līdz malām, nereti plīst dusmās vai dziļās pārdzīvojuma mirkļos. Aktrise Inga Štelmahere atzīst, ka sākotnēji viņai šķitis neiespējami apvienot teksta atveidošanu ar trauku torņu veidošanu, taču ar katru mēģinājumu tas izdevies arvien labāk.
Atbalsts un pieejamība
«Ūdenstornis» ir tapis ar Liepājas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Izrāde ir iekļauta programmas «Latvijas skolas soma» piedāvājumā, nodrošinot jauniešiem iespēju iepazīt profesionālā teātra mākslu. Biļetes uz izrādēm pieejamas «Biļešu Paradīze» kasēs visā Latvijā un tiešsaistē.
Monoizrāde «Ūdenstornis» piedāvā unikālu iespēju gan jauniešiem, gan pieaugušajiem ielūkoties pusaudžu iekšējā pasaulē, izprotot pieaugšanas sarežģītību un emocionālo bagātību. Tā ir atgādinājums par to, cik svarīgi ir atrast savu telpu, kurā augt un attīstīties, un cik nozīmīgi ir būt sadzirdētam.