Valmieras teātrī šodien laikmetīgās mākslas telpā Kurtuve sezonas pēdējā pirmizrāde – režisora Reiņa Suhanova kopā ar radošo komandu iestudētā Eiripīda (ap 480– 406. p. m. ē.) traģēdija Mēdeja. Ar šo iestudējumu teātris turpina savu klasikas kursu un iegremdēšanos šīs sezonas tēmā – kas notiek, ja sievieti nenovērtē, pazemina, ievaino vai piekrāpj, proti, gremdē, nevis ceļ. Šajā gadījumā vēl vairāk – kas tikmēr notiek ar bērniem, kamēr vecāki ir aizņemti ar savām kaislībām, harmonijas mazspēju un Mēdejas kompleksiem…
Prāts, erots, dvēsele
Eiripīds ir pirmais dzejnieks, kas savās traģēdijās izmantojis mīlas kaisles motīvu un tik spilgti un daudzveidīgi atainojis tieši sievietes sarežģītās iekšējās pasaules jūtu spektru, tamdēļ Mēdeja, kura aiz atriebības vīram nogalina abu bērnus, kopš uzrakstīšanas līdz šim brīdim ir bijusi mākslā plaši interpretēts tēls.
Mēdejas loma vienmēr ir bijusi meistarības pārbaudījums aktrisēm, atslēgu uz to meklējusi arī Marija Kallasa, Izabella Ipēra un daudzas citas aktrises. Arī gleznotājus īpaši valdzinājis Mēdejas tēls – sākot no Ežēna Delakruā, Pola Sezana XIX gadsimtā, Alfonsa Muhas XX gadsimtā, beidzot ar spilgtiem šodienas mākslas pasaules pārstāvjiem – intelektuālo vācu mākslinieku Anzelmu Kīferu un Nīderlandē dzīvojošo laikmetīgo mākslinieci Marlēnu Dimā, kuri savos darbos arī tieši vai netieši ir atsaukušies uz mītu par Mēdeju. Latvijā iepriekšējā Mēdejas interpretācija pieder Vladislavam Nastavševam un aktrisei Gunai Zariņai iestudējumā Mihaila Čehova Krievu teātrī. Valmieras teātrī Mēdeja būs jauns radošs pakāpiens aktrisei Mārai Mennikai.
Režisors Reinis Suhanovs vairāk nekā 2000 gadu seno mītu par sievieti, kura atstājusi visu – dzimteni un mājas –, lai kopā ar vīru būvētu savu kopdzīves templi, nodota, pati šo templi visšaušalīgākajā veidā arī noārda, raksturīgi sev risina, uzdodot vairāk jautājumu nekā atbilžu. Ko darīt ar aizdegušos kaislību? Turklāt ja to piešķīlis visdziļākais aizvainojums? Režisors iecerējis slēgt stāstu, iegremdējoties paša grieķu teātra dabā, tāpēc bakhanāliju ainās, lūdzu, nepārmetiet teātrim “netiklību” (teātris izrādi marķējis 16 +). Reinis Suhanovs atklāj, ka viņa iestudējums izaug no apolloniskā un dionīsiskā konfrontēšanas caur cilvēka dvēseli, kurā dzimst dažnedažādi afekti un, Mēdejas vārdiem, “kaislības par manu prātu stiprākas”. Lai arī stāsts šķiet viscaur stindzinošs, režisors turpina sev raksturīgo teātra stihijas uzburšanu, kurā liela loma ir arī rotaļībai un pat sava veida jautrībai.
Meistaru roku darbs
Izrāde ir īpaša arī kā scenogrāfijas meistara Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Andra Freiberga (1938– 2022) talantīgo audzēkņu – Reiņa Suhanova un Monikas Korpas – radošais dialogs. Mēdeja ir abu pirmā satikšanās kopīgā izrādē. Telpa ir minimālistiski vienkārša, un tērpiem vajadzēja būt krāšņiem, detalizētiem. Scenogrāfe atklāj, ka pirmo reizi veido gan scenogrāfiju, gan kostīmus, tāpēc ka ļoti skaidri ar iekšējo redzi jau ieraudzījusi Mēdejas varoņus. “Kostīmi ir vēsturiskas kopijas. Piemēram, sandales un rotaslietas ir grieķu meistaru izgatavotas replikas. Tā nav valoda, kādā šobrīd teātri runā caur kostīmiem, bet negribēju acīmredzamu nosacītību un lielu mūsdienīgošanu,” saka Monika Korpa. Izrādes vizuālais ietērps radies no scenogrāfes personīgajām atmiņām, vairākus mēnešus kāda mākslas projekta dēļ dzīvojot Atēnās.
Specifiskās gaismas nianses, ūdens un putekļu tonis, kas Grieķijā scenogrāfes atmiņās “ir zeltains”, ir īpašs uzdevums gaismu māksliniekam Oskaram Pauliņam.
Eņģeļu balsīs Mēdeju no baisā nozieguma mēģinās atturēt komponista Jēkaba Nīmaņa sacerētais koris – Diāna Krista Stafecka un Elizabete Milta.
Izrāde sola dažādus tehnoloģiskus izaicinājumus gan scenogrāfijā (tie iespējami, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam), gan Mēdejas bērnu atveidē. Būs uguns, ūdens, bet galvenais akcents nemainīgi, kā jau Valmieras teātrī ierasts, ir uz aktieru darbu. Kurtuvē tas būs novērtējams tuvplāna niansēs.
Divus mēnešus visas Valmieras teātra darbnīcas ir griezušās uz vairākiem gaņģiem. Mēdeja ir iestudējums, kurā butaforu, šuvēju, frizieru, visu teātra meistaru roku darbs, veidojot, šujot un izšujot, taisot parūkas un pinot bizītes, ir nepārvērtējams. Aktieris Sandis Runge savas lomas dēļ ir iemācījies pat virpot!
Lomās: Anna Nele Āboliņa, Kārlis Freimanis, Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Mārtiņš Liepa, Elizabete Milta, Sandis Runge, Diāna Krista Stafecka. Horeogrāfe – Linda Mīļā. Scenogrāfes Monikas Korpas asistente – Justīne Jasjukeviča.