Latvijas lauksaimnieki nākotnē var saskarties ar zemākajiem ES tiešmaksājumiem Eiropā
Gaidāmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta piedāvājums rada nopietnas bažas lauksaimnieku vidū, jo tas paredz, ka no 2028. gada Latvijas zemnieki varētu saņemt vien 74% no ES vidējiem tiešmaksājumiem. Šis rādītājs ir prognozēts kā zemākais visā Eiropas Savienībā, radot spiedienu uz nozares konkurētspēju un ilgtspēju. Biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji šo situāciju raksturo kā kategoriski nepieņemamu, uzsverot, ka tā nevis samazina atšķirības starp dalībvalstīm, bet gan palielina plaisu starp Latvijas un citu valstu lauksaimniekiem. Tas nozīmētu, ka Latvijas lauksaimniecība atkal tiek nostādīta pēdējā vietā Eiropā, apgrūtinot izdzīvošanu un attīstību.
Neapmierinātība un aicinājums aizstāvēt nozari
Organizācija “Zemnieku saeima” jau aktīvi pauž savu satraukumu un aicina Latvijas valsti stingri iestāties par savu lauksaimnieku interesēm, pieprasot pilnīgu tiešmaksājumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības līmenī. Kā minimāli pieņemams kompromiss nākamajam plānošanas periodam tiek izvirzīts budžets, kas nodrošinātu vismaz 90% no ES vidējā lauksaimniecības atbalsta maksājuma apmēra. Lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešams papildu finansējums, kas pārsniegtu Eiropas Komisijas (EK) pašlaik iezīmētos līdzekļus Latvijai lauksaimniecībai nākamajam periodam (2028.-2034. gads).
“Kamēr citas valstis investē savā attīstībā, Latvijas lauksaimniecība atkal tiek nostādīta pēdējā vietā Eiropā, kur gadu no gada jācīnās par izdzīvošanu,” uzsver “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Tiek uzsvērts, ka pilnīga tiešmaksājumu izlīdzināšana ne tikai palīdzētu valsts ekonomikai, bet arī ilgtermiņā padarītu vietējo pārtiku lētāku patērētājiem. Lai gan kopējais lauksaimniecībai paredzētais finansējums ES budžetā joprojām ir ievērojams, tā īpatsvars no kopējā ES budžeta pakāpeniski sarūk, galvenokārt dēļ kopējā ES budžeta pieauguma. Tas rada bažas par to, ka valstis ar mazāk stingriem lauksaimniecības standartiem varētu vieglāk konkurēt Eiropas tirgū.
ES budžeta reforma un tās sekas Latvijai
EK priekšlikums nākamajam daudzgadu finanšu plānam (2028.-2034. gadam) paredz arī būtiskas reformas lauksaimniecības politikas īstenošanā. Viens no galvenajiem satraukumiem ir priekšlikums apvienot Kohēzijas fondu un lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā. “Zemnieku saeima” pauž bažas, ka šāds solis faktiski iznīcinātu Kopējo lauksaimniecības politiku kā atsevišķu politikas virzienu, apdraudot saimniecību dzīvotspēju, lauku apdzīvotību un pārtikas drošību gan Latvijā, gan visā ES. Tas varētu radīt sarežģītāku un birokrātiski smagnējāku politiku, jo katram jaunajam fondam būtu savi mērķi un atbilstības kritēriji.
Lai gan EK apgalvo, ka satraukumam nav pamata un aktivitātes varētu tikt finansētas no citiem jauniem Eiropas fondiem, organizācija norāda, ka tas pilnīgi noteikti nozīmētu daudz sarežģītāku un birokrātisku politiku. Šī situācija ir īpaši satraucoša Latvijas lauksaimniekiem, jo tas varētu nozīmēt izteikti mazāk naudas lauksaimniecībai, iespējams, pat par 30%, kā arī mazāk līdzekļu kohēzijai. Turklāt, līdzekļi arvien vairāk varētu aiziet uz nacionālajām valdībām, nevis tieši lauksaimniekiem. Tas radītu situāciju, ka zemniekiem nāktos konkurēt par finansējumu ar citām pašvaldību vajadzībām, piemēram, infrastruktūras projektiem.
Vēsturisks konteksts un nepieciešamās izmaiņas
Latvijas lauksaimnieki jau gadiem saskaras ar zemākiem tiešmaksājumu apmēriem salīdzinājumā ar daudzām citām ES dalībvalstīm. Kā viens no iemesliem agrāk minēts tas, ka par atskaites periodu izmantoti gadi, kad Latvijā notika pāreja no kolektīvās uz individuālo saimniekošanu, kas neatskaitīja reālo lauksaimniecības potenciālu. Lai gan lauksaimnieku ienākumi Latvijā pēdējos gados ir palielinājušies un to īpatsvars pret ES vidējo rādītāju ir audzis, kopējā situācija un prognozes nākotnei joprojām rada bažas. Ir svarīgi, lai Latvijas valsts un tās pārstāvji Eiropas institūcijās aktīvi aizstāvētu nozares intereses, panākot taisnīgākus atbalsta nosacījumus un izlīdzinātus tiešmaksājumus, kas ļautu nodrošināt nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību arī turpmāk.