Bulgārijas valdības atkāpšanās 11.decembrī pieliek punktu nepopulārajai koalīcijai, tomēr visticamāk aizsāks politiski ļoti nestabilu periodu vien dažas nedēļas pirms valsts pievienošanās eirozonai, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts Bulgārija pēdējo četru gadu laikā pieredzējusi jau septiņas parlamenta vēlēšanas, un politiskajā ainā dominē sašķeltība, kas neļauj ilgstoši noturēt sasaukumus. Aizejošā valdība sāka darbu janvārī, un cerēja vismaz sagaidīt eiro ieviešanu 2026.gada 1.janvārī, tomēr pēc nedēļām ilgiem protestiem pret korupciju jauno budžetu premjerministrs Rosens Žeļazkovs paziņojis par valdības atkāpšanos.
Žeļazkova atkāpšanos pieprasīja arī Buldārijas prezidents Rumens Radevs.
Reakcija galvaspilsētas Sofijas ielās pēc valdības atkāpšanās bija pieklusināta, tomēr daži bija piesardzīgi optimistiski vismaz par vienu jautājumu – valdība uzklausīja protestētājus. Viens no protestu dalībniekiem sacīja, ka sen bija laiks atkāpties. Viņš nešauboties, ka valdībā ir arī saprātīgi, inteliģenti cilvēki, kas var izdomāt ko jēdzīgu un izbeigt pārkāpumus, kas novēroti.
Ja netiks izveidota jauna valdība, Bulgārijai ir priekšā kārtējās vēlēšanas. Demokrātijas pētījumu centra Likumu programmas direktors Dimitars Markovs sacīja, ka pastāv risks nonākt pie kārtējās vēlēšanu sērijas.
Protesti sākās novembra beigās, kad Žeļazkova trīs partiju valdība iepazīstināja ar budžeta projektu,
kurš paredzēja sociālo iemaksu palielināšanu un lielākus nodokļus no dividendēm, lai segtu valsts pieaugošos tēriņus. Tos paaugstināja lielāku līdzekļu novirzīšana policijai, drošības dienestiem un tieslietu sistēmai – institūcijām, kas bulgāru acīs gadu gaitā zaudējušas uzticamību, un Bulgārija tiek uzskatīta par vienu no korumpētākajām ES valstīm. Budžeta projekts tika atsaukts, bet sašutums palika.
Daudzus jau bija sarūgtinājuši citi valdības lēmumi, tostarp cīņa pret eiropeiski virzīto opozīciju. Tās rezultātā piejūras pilsētas Varnas mērs Blagomirs Kocevs vairākus mēnešus pavadīja cietumā, apsūdzēts par korupciju. Blagomirs savu vainu noliedz.
Protesti pastiprinājās 10.decembrī, kad desmitiem tūkstoši bulgāru izgāja ielās, lai prasītu valdības atkāpšanos. Protesti iezīmēja vienu no lielākajām pret valdību vērstajām akcijām kopš komunisma krišanas 1989.gadā, un protestētāju daudzveidīgais demogrāfiskais un politiskais sastāvs tos atšķīra no iepriekš notikušajiem protestiem.
Markovs norādīja, ka spriedze auga jau ilgu laiku, un budžeta projekts bija pēdējais piliens.
Daudzi no protestu dalībniekiem bija pilsētās dzīvojoši profesionāļi, kuri atbalsta eiro ieviešanu,
un vēlas, lai valsts iekļaujas Eiropas politikas ainā pēc grūtās pārejas uz demokrātiju, ko apēnoja organizētā noziedzība un korumpēti politiķi. Tomēr starp demostrāciju dalībniekiem bija arī eiroskeptiķi, kuri baidās, ka eiro ieviešana palielinās inflāciju, un uzskata, ka Sofijai nepieciešams saglabāt saikni ar Maskavu.
Tagad prezidents dos parlamenta lielākajai partijai GERB iespēju veidot jaunu valdību, tomēr jau tagad skaidrs, ka būs sarežģīti gūt tai atbalstu deviņu partiju veidotajā parlamentā. Ja GERB neizdosies izveidot valdību, vai tā attieksies to darīt, iespēja tiks dota divām citām lielākajām partijām. Ja arī tas neizdosies, Radevs nozīmēs pagaidu valdību un izsludinās ārkārtas vēlēšanas. Tas var iegrūst Bulgāriju nākamajā atkārtotu vēlēšanu cikla, ja neviens nespēs izveidot funkcionējošu koalīciju.
Lasiet arī: Bulgārijā uzliesmo protesti; tūkstoši pieprasa valdības atkāpšanos
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!