Satversmes tiesa atceļ 4% zemes nomas maksas griestus, Saeimai jārada jauns regulējums
Satversmes tiesa ir pieņēmusi nozīmīgu lēmumu, atceļot līdzšinējo ierobežojumu zemes nomas maksai līdz 4% no kadastrālās vērtības. Šīs izmaiņas stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra, uzliekot Saeimai par pienākumu izstrādāt jaunu, taisnīgāku un sabalansētāku regulējumu zemes nomas jomā. Tiesa uzsvērusi, ka iepriekšējais regulējums nav nodrošinājis taisnīgu līdzsvaru starp zemes īpašnieku un būvju īpašnieku interesēm, radot netaisnīgu situāciju atsevišķām personu grupām.
Tiesas sprieduma būtība un sekas
Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka spēkā esošais regulējums, kas ierobežoja zemes likumiskās lietošanas maksu līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības, nav samērojams ar Latvijas Republikas Satversmi. Tiesa secinājusi, ka šāds tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku – zemes īpašniekus – nostāda acīmredzami nelabvēlīgākā situācijas nekā otru – būvju īpašniekus, nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājību. Šis tiesiskais paņēmiens bieži vien radījis vilšanos un neizpratni zemes īpašnieku vidū, kuri ir gaidījuši taisnīgāku risinājumu savām tiesībām. Līdz ar to, norma, kas noteic zemes likumiskās lietošanas maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, zaudēs spēku no 2027. gada 1. janvāra.
Likumdevējam ir dots laiks līdz 2026. gada 1. jūnijam, lai izstrādātu jaunas likuma normas, kas nodrošinās gan zemes īpašnieku tiesības uz adekvātu atlīdzību, gan respektēs būvju īpašnieku intereses. Šis spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas nozīmē, ka zemes īpašniekiem, kuri no 2025. gada 1. janvāra ir saņēmuši mazāku atlīdzību nekā iepriekš, valstij ir pienākums atlīdzināt radītos zaudējumus. Ja Saeima nespēs izstrādāt jaunu un taisnīgu regulējumu noteiktajā termiņā, zemes īpašnieki varēs vērsties tiesā, lai pieprasītu atbilstošu kompensāciju. Tiesa ir noteikusi, ka līdz minētajam termiņam Saeimai ir jāizveido mehānisms, kā atlīdzināt zaudējumus zemes īpašniekiem, kuru tiesības tika aizskartas no 2025. gada 1. janvāra līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās dienai.
Ceļš uz taisnīgāku regulējumu
Šis Satversmes tiesas lēmums ir svarīgs solis ceļā uz taisnīgāku un stabilāku tiesisko vidi Latvijā, īpaši nekustamo īpašumu jomā. Tā ir mudinājums sabiedrībai un politiskajiem lēmumu pieņēmējiem aktīvāk iesaistīties un meklēt risinājumus, kas aizsargā visu iesaistīto pušu intereses, nevis tikai vienas grupas. Tiesas spriedums atspoguļo nepieciešamību pēc rūpīgas un sabalansētas pieejas likumdošanas izstrādē, īpaši jautājumos, kas skar īpašumtiesības un saimniecisko darbību.
Jāatzīmē, ka iepriekšējais regulējums, kas stājās spēkā šī gada sākumā, daļai zemes īpašnieku radīja situāciju, kurā viņi saņēma mazāku atlīdzību nekā agrāk. Tas notika gadījumos, kad zemes universālā kadastrālā vērtība bija zemāka par fiskālo kadastrālo vērtību. Tas nozīmē, ka, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli, daļa iedzīvotāju faktiski saņēma mazāku ienākumu no zemes īpašuma nekā iepriekš. Tiesa ir atzinusi, ka šāds stāvoklis nav pieļaujams un ir jānodrošina zemes īpašniekiem pienācīga atlīdzība.
Vēsturiskais konteksts un nākotnes perspektīvas
Šī lieta nav pirmā, kurā Satversmes tiesa vērtē zemes nomas maksas regulējumu. Jau iepriekš, 2023. gadā, tiesa bija nonākusi pie secinājuma, ka noteiktais zemes lietošanas maksimālais apmērs 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ir neatbilstošs Satversmei, jo tas nepietiekami nodrošina zemes īpašnieku tiesības uz atlīdzību. Lai gan toreiz tika ieviestas izmaiņas, lai nodrošinātu lielāku taisnīgumu, tiesa secinājusi, ka pilnīgs taisnīgums vēl nav panākts. Turpmākajos gados Saeimai būs jāmeklē radoši un juridiski pamatoti risinājumi, lai izveidotu tādu zemes nomas regulējumu, kas būtu ilgtspējīgs un godīgs pret visām iesaistītajām pusēm, ņemot vērā gan zemes īpašnieku pamattiesības, gan būvju īpašnieku intereses. Lai gan jaunais regulējums vēl nav izstrādāts, ir skaidrs, ka tas prasīs rūpīgu sabiedrības, juristu un politiķu sadarbību, lai rastu optimālu risinājumu.