Krievijas Centrālā banka piektdien paziņoja, ka iesūdz tiesā Beļģijā bāzēto depozitāriju “Euroclear”, kurā atrodas liela daļa iesaldēto bankas aktīvu. 

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā rietumvalstīs tika iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 260 miljardu eiro vērtībā. 

Lielākā daļa šīs naudas – aptuveni 193 miljardu eiro vērtībā – atrodas “Euroclear” kontos. 

Eiropas valstis jau teju četrus gadus apspriež šīs naudas izmantošanu, lai palīdzētu Ukrainai. Eiropas Savienība (ES) galīgo vienošanos šajā jautājumā apņēmusies panākt nākamnedēļ notiekošā samitā, taču tā saskaras ar Beļģijas pretestību.

Krievijas Centrālā banka piektdien pavēstīja, ka iesniedz prasību pret “Euroclear” Maskavas Šķīrējtiesā saistībā ar iestādes nelikumīgajām darbībām. 

“”Euroclear” depozitārija rīcība radījusi zaudējumus Krievijas Centrālajai bankai, jo tā nespēj pārvaldīt Krievijas Centrālai bankai piederošos līdzekļus un vērtspapīrus,” teikts bankas paziņojumā. 

Banka gan nenorādīja, vai prasība tiesā jau ir iesniegta, kā arī sīkāk nepaskaidroja šo zaudējumu raksturu. Šobrīd nav arī skaidrību, kādas sekas varētu radīt jebkurš Krievijā pieņemts tiesas spriedums. 

Krievija jau ilgstoši ir nosodījusi līdzekļu iesaldēšanu kā nelikumīgu un norādījusi, ka jebkādi turpmāki pasākumi šo līdzekļu izmantošanai būtu zādzība. 

“Euroclear” komentārus par piektdien izplatīto Krievijas Centrālās bankas paziņojumu šobrīd nesniedz. Taču depozitārija pārstāvis pavēstīja, ka pret “Euroclear” Krievijā ierosinātas vairāk nekā 100 prasības.

KONTEKSTS:

Eiropas līderi turpina aktīvi meklēt veidus, kā finansēt Ukrainas vajadzības nākamajiem gadiem, šim nolūkam izmantojot Krievijas iesaldētos aktīvus. Kara nomocītajai valstīj jau nākamgad būs nepieciešama liela finansiāla palīdzība, lai apmierinātu daudzās vajadzības un aizlāpītu robu, ko radījusi ASV palīdzības samazināšanās.

Eiropas Savienība (ES) plāno segt 90 miljardus eiro no Ukrainas 135 miljardu eiro finansējuma deficīta nākamajiem diviem gadiem, izmantojot šos Krievijas iesaldētos aktīvus. Taču pretestību pret to izrādījušas vairākas ES valstis, tostarp Beļģija, baidoties no iespējamām šādas rīcības juridiskajām sekām. Iebildusi arī organizācija “Euroclear”, kurā atrodas lielākā daļa Krievijas aktīvu.

Spiedienu uz Eiropu aktīvus neizmantot izdarījuši arī amerikāņi un baidīt eiropiešus turpina Krievija.  

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu