Zvejnieku un citu piekrastes iedzīvotāju iebilžu dēļ apturēta jaunā jūras aizsardzības plāna virzība. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola plānu uzlabot, lai sabalansētu zvejnieku un dabas aizsardzības intereses. Tikmēr zvejnieki norādījuši, ka nav pret dabas aizsardzību, bet patlaban plānotie liegumi iznīcināšot arodu. Plāna labojums varētu būt gatavs nākamā gada pirmajā pusē.
ĪSUMĀ:
- VARAM apturējusi un solījusi pārstrādāt Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu.
- Plāns paredz daļā piekrastes putnu ligzdošanas laikā noteikt sezonālo liegumu.
- Tāpat arī paredzētas atsevišķas stingras aizsardzības zonas.
- Plānotie ierobežojumi ietekmētu arī sporta aktivitātes uz ūdens, kā arī tūrismu piekrastē.
- Neapmierinātību paudušas gan piekrastes pašvaldības, gan zvejnieki.
- Piekrastes zvejnieki nav gatavi pieļaut aroda iznīcināšanu.
- Ministrs: Jāmeklē kompromiss starp dabas aizsardzības un tautsaimniecības interesēm.
- Pārstrādātais plāns varētu būt gatavs nākamā gada pirmajā pusē.
Šobrīd ir apturēta sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu, jo jau pirmajās sanāksmēs bija daudz iebildumu par atsevišķiem priekšlikumiem.
Neapmierinātību paudušas gan piekrastes pašvaldības, gan zvejnieki. Tiesa gan zvejnieki bažas par plāniem ierobežot zvejniecību pauda jau arī pērn vasarā, tiekoties ar šī plāna izstrādātājiem.
Piekrastes zvejnieki nav gatavi pieļaut aroda iznīcināšanu
Viens no priekšlikumiem šobrīd ir daļā piekrastes putnu ligzdošanas laikā noteikt sezonālo liegumu no 15. marta līdz 31. augustam, kā arī paredzētas atsevišķas stingras aizsardzības zonas. Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis atzina, ka tas iznīcinās tradicionālo arodu, turklāt zvejnieki arvien neizprot, kāda ir tieši viņu ietekme uz putnu ligzdošanu vai uz jūras ekosistēmai svarīgajām aļģēm.
“Tas liegums ir vispār paredzēts principā gandrīz pa visu piekrasti no 15. marta līdz augusta beigām. Tā ir visa sezona un tad cauri, jo lucīti tad vispār vairs neredzēs latvieši, jo tā ir aktīvākā sezona, kad piekrastes zvejnieki zvejo. Mēs neko nedarām putniem, mēs neko nedarām aļģēm. Un principā jau projekta virzīšana ir tikai apturēta, bet mēs gribam pārliecību, ka netiks ietekmēta piekrastes zveja. Mēs esam palikuši pēdējie. Otrkārt, mēs esam izgājuši cauri visām regulām. Eiropa izsaka tieši simtprocentīgu atbalstu mazajai piekrastes zvejniecībai, kas zvejo ar pasīviem zvejas rīkiem. Tie esam mēs un, kad nāca šīs kartes, tas bija kā zibens no skaidrām debesīm, jo mēs nekad nedomājām, ka grib aizliegt mūsu arodu. Un mēs to nepieļausim,” atzīmēja Cīrulis.
Tāpat izskanējis, ka plānotie ierobežojumi ietekmētu arī burāšanu, veikbordu un tamlīdzīgas sporta aktivitātes uz ūdens, kā arī tūrismu piekrastē.
Ministrs: Jāmeklē kompromiss starp dabas aizsardzības un tautsaimniecības interesēm
Ņemot vērā visus šos iebildumus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”) šo plāna virzību ir apturējis un uzdevis to uzlabot.
Jūras aizsardzības plāns top projekta “Life Reef” \ietvaros, kas ilgst jau piecus gadus, un jūras biotopu izpētei atvēlētais finansējums ir 4 miljoni eiro no Eiropas Savienības un Latvijas budžeta līdzekļiem. Projekta mērķis ir izpētīt dabas bagātības piekrastē un arī noteikt tām nepieciešamo aizsardzības statusu. Ministrs gan norādīja, ka tas nenozīmē, ka šis darbs bijis bezjēdzīgs, turklāt šī plāna uzlabošana neprasīšot papildu līdzekļus.
“Sabiedriskās apspriešanas process norādīja uz virkni problēmu, un pašreizējais piedāvājums nav iespējams. Ir svarīgi tomēr veikt daudz dziļāku darbu attiecībā uz izstrādāto piedāvājumu. Šobrīd plāns paredz ļoti būtisku aizsargājamo dabas teritoriju apjoma pieaugumu ne tikai jūras līcī, bet arī dižjūrā, un tas, protams, ietekmēs šobrīd arī tradicionālo piejūras zvejniecību, ja skatāmies no liegumu periodiem un skatāmies no zvejniecības apjomiem. Un šobrīd ir jāmeklē kompromiss starp dabas aizsardzības interesēm un arī tautsaimniecības interesēm un vietējo kopienu interesēm. Ir jāturpina darbs pie šī plāna. Tas nozīmētu, ka tik tiešām būtu jāpārskata noteikto teritoriju liegumu apjomi,” norādīja ministrs.
Plāns varētu būt gatavs nākamā gada pirmajā pusē
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau ir paziņojusi, ka atceļ iepriekš plānotās klātienes sabiedriskās apspriedes. Divas jau notika – Ķemeros un Salacgrīvā, bet 16. decembrī bija plānota apspriede arī Kolkā.
Pārvalde skaidroja, ka minētos priekšlikumus cilvēki maldīgi uztvēruši kā dabas aizsardzības plāna gala versiju. Tāpēc sabiedrisko apspriešanu turpinās jau ar uzlaboto plānu atkārtotās sanāksmēs.
Neraugoties uz DAP paziņojumu, biedrība “Mazjūras zvejnieki” tāpat nākamnedēļ pulcēsies Kolkas kultūras namā, lai situāciju apspriestu un gaida arī ministrijas un DAP pārstāvjus, sacīja Cīrulis.
Tikmēr ministrs vēl bilda, ka jūras teritoriju dabas aizsardzības plāns būšot gatavs nākamā gada pirmajā pusē.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā 5 gadus ilgst Jūras aizsargājamo biotopu izpētes projekts “Life reef”, ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar zinātnisko institūtu “Bior” un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Projekta galvenais mērķis ir izpētīt jūras aizsargājamos biotopus un nodrošināt tiem nepieciešamo aizsardzības statusu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ). Latvija jau ir saņēmusi pārmetumus, ka vērtīgie jūras biotopi netiek pietiekami aizsargāti.
Aizsargājamo jūras teritoriju tīkls izveidots 2010. gadā un iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”, lai nodrošinātu jūras biotopu, sugu saglabāšanu un migrējošo putnu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzību.
Projektā veic jūras bioloģiskās daudzveidības kartēšanu EEZ ūdeņos, pārskata pieejamos datus par Latvijai piekritīgajiem jūras ūdeņiem, sniedz priekšlikumus aizsargājamo jūras teritoriju tīkla paplašināšanai, vienlaikus veidojot dažādas funkcionālās zonas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un saimnieciskās darbības īstenošanu.
Jaunās jūras aizsargājamās teritorijas ieguvušas arī jaunus nosaukumus – Zēģelnieku sēkļi pie Ventspils, Papes kalva un Alku sēklis pie Pāvilostas. Latvijā pašlaik ir septiņas jūras aizsargājamās teritorijas.
Iebildumus pret plāna projektu pauduši piekrastes zvejnieki, norādot, ka tas nesamērīgi ierobežos zvejniecību. DAP rosinot būtiski ierobežot zveju plašos jūras apgabalos Latvijas piekrastē. Tādējādi ļoti negatīvi tikšot ietekmēta saimnieciskā aktivitāte daudzos Rīgas līča un Baltijas jūras ciematos un pilsētās, kuros zveja, zivju kūpināšana un apstrāde ir svarīgs rūpals simtiem ģimeņu, zvejnieku saimniecību un uzņēmumu.
Ņemot vērā visus šos iebildumus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”) šo plāna virzību ir apturējis un uzdevis to uzlabot.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu