Rinkēvičs aicina NATO un Eiropas valstis sekot Polijas un Latvijas piemēram aizsardzības investīcijās
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir aicinājis visas NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis nopietni apsvērt iespēju palielināt savus ieguldījumus nacionālajā aizsardzībā un drošībā, atdarinot Polijas un Latvijas izrādīto iniciatīvu šajā jomā. Šis aicinājums izskanēja viņa ikgadējās tikšanās laikā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu ceturtdien, 11. decembrī, Rīgā. Prezidents uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija prasa aktīvāku un kopīgu rīcību visu sabiedroto valstu vidū, lai stiprinātu kolektīvo drošību un atturētu potenciālos agresorus.
Polijas un Latvijas aizsardzības stiprināšana kā paraugs
Rinkēvičs atzina Polijas un Latvijas progresu aizsardzības spēju stiprināšanā, īpaši attiecībā uz aizsardzības budžeta palielināšanu un modernu militāro tehnoloģiju iegādi. Viņš norādīja, ka šīs valstis ir sapratušas drošības izaicinājumu nopietnību un ir gatavas investēt nepieciešamos līdzekļus, lai nodrošinātu savu suverenitāti un teritoriālo integritāti. “Redzam, ka Polija un Latvija ir uzņēmušās nopietnu līderības lomu šajā jomā,” sacīja prezidents. “Viņu piemērs ir spilgts apliecinājums tam, ka valstīm ir jābūt gatavām un spējīgām aizstāvēt sevi un savus sabiedrotos. Tas nav tikai morāls pienākums, bet arī praktiska nepieciešamība,” viņš piebilda.
Latvijas prezidents uzsvēra, ka aizsardzības spēju palielināšana nav tikai militāra rīcība, bet arī svarīgs signāls potenciālajiem pretiniekiem, ka NATO un Eiropas valstis ir vienotas un gatavas stāties pretī jebkuram apdraudējumam. Viņš minēja, ka investīcijas aizsardzībā ir investīcijas mierā un stabilitātā, kas ir vērtīgākas par jebkādiem finansiāliem zaudējumiem, ja tiek novērsts konflikts.
Eiropas drošības arhitektūras stiprināšana
Tikšanās laikā ar prezidentu Dudu tika apspriesta arī plašāka Eiropas drošības arhitektūras stiprināšana, īpaši ņemot vērā pastāvīgos drošības riskus reģionā. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ciešāka sadarbība starp NATO dalībvalstīm, kā arī ar Eiropas Savienības partneriem, ir nepieciešama, lai efektīvi reaģētu uz mūsdienu izaicinājumiem, sākot no hibrīduzbrukumiem un kiberdrošības līdz pat tiešiem militāriem draudiem. Viņš atzīmēja, ka kopīgās mācības, informācijas apmaiņa un bruņojuma sistēmu savietojamība ir būtiskas, lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti kopējās aizsardzības sistēmā.
Tika pieminēts, ka NATO un Eiropas Savienības valstīm ir jāpalielina savu aizsardzības budžetu, lai sasniegtu un pārsniegtu noteiktos 2% no IKP mērķi. Šis mērķis, ko NATO dalībvalstis vienojās sasniegt, ir kļuvis vēl svarīgāks pašreizējā nestabilajā pasaules situācijā. “Mēs nevaram atļauties būt vienaldzīgi,” uzsvēra Rinkēvičs. “Katras valsts individuālā piepūle ir svarīga, bet kopējā piepūle ir nenovērtējama. Tas ir kā celt augstu sienu – ja viens ķieģelis ir vaļīgs, visa siena ir apdraudēta.”
Polijas prezidenta atbalsts un kopīgās vīzijas
Polijas prezidents Andžejs Duda pauda pilnīgu atbalstu Rinkēviča aicinājumam, uzsverot Polijas nelokāmo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības spējas un sadarbību ar NATO sabiedrotajiem. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas progresu un kopīgo redzējumu par nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus. Duda piebilda, ka Polija turpinās aktīvi strādāt pie savas armijas modernizācijas un gatavības, lai nodrošinātu gan savu, gan visas NATO austrumu flanga drošību. “Mēs esam kopā stipri,” Duda teica. “Mūsu kopīgās pūles ir labākā garantija mieram un drošībai mūsu reģionā un visā Eiropā.”
Abi prezidenti vienojās, ka turpmākās tikšanās un diskusijas gan divpusējā, gan starptautiskā līmenī būs veltītas tieši šiem drošības un aizsardzības jautājumiem. Tiek plānots arī aicināt citas NATO un ES dalībvalstis aktīvāk iesaistīties diskusijās par kopīgo drošību un aizsardzības spēju stiprināšanu. Kā uzsvēra Rinkēvičs, “mums visiem kopā ir jāveido stipra un noturīga Eiropa, kas spēj stāties pretī jebkuriem izaicinājumiem.”
Nākotnes izaicinājumi un iespējas
Neskaitāmie drošības izaicinājumi, ar kuriem saskaras Eiropa, prasa gan politisku gribu, gan finansiālus resursus. Rinkēviča aicinājums nav tikai retoriska frāze, bet gan praktisks solis uz priekšu, lai nodrošinātu stabilu nākotni visām NATO un Eiropas valstīm. Palielinot ieguldījumus aizsardzībā, valstis ne tikai stiprina savas militārās spējas, bet arī demonstrē savu gatavību sadarboties un aizstāvēt kopīgās vērtības. Tas ir signāls, ka drošība nav tikai atsevišķu valstu atbildība, bet gan kopīgs centienu kopums, kas prasa nepārtrauktu uzmanību un resursus.
Nākamie soļi ietver aktīvāku dialogu gan starp militārajiem ekspertiem, gan politiskajiem līderiem, lai izstrādātu konkrētus plānus un stratēģijas aizsardzības spēju stiprināšanai. Svarīgi ir arī sabiedrības informēšana par drošības situāciju un nepieciešamību investēt aizsardzībā. “Mūsu tautām ir jāsaprot, ka drošība ir kopīgs labums, un tās stiprināšana prasa ikviena ieguldījumu,” secināja Latvijas prezidents.