Uzņēmuma “Meta” sociālo mediju vietnēs, tajā skaitā “Facebook” un “Instagram”, lietotājiem dienā tiek parādītas 15 miljardi krāpniecisku reklāmu. Ar šādu informāciju klajā nākusi aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz nopludinātiem uzņēmuma iekšējās komunikācijas dokumentiem. Tajos arī atklājies, ka uzņēmums patiesībā gūst milzīgus ienākumus no krāpnieciskajām reklāmām.
Aģentūra “Reuters” publiskojusi informāciju no nopludinātiem uzņēmuma “Meta” iekšējās komunikācijas dokumentiem. Tie atklāj, ka uzņēmums, kam pieder sociālo mediju vietnes “Facebook” un “Instagram”, 2024. gadā iekšēji prognozējis, ka līdz pat 10 % no tā gada ienākumiem varētu nākt no krāpnieciskām reklāmām. Citā pagājušā gada beigās sagatavotā dokumentā lēsts, ka no šīs reklāmu kategorijas uzņēmums ik gadu varētu nopelnīt aptuveni septiņus miljardus dolāru.
Kā var rasties tik lieli ieņēmumi? Lielu daļu krāpniecisko reklāmu izvieto reklāmdevēji, kuru uzvedība “Meta” sistēmās jau izraisījusi aizdomas.
Uzņēmums viņus bloķē gan tikai tad, ja automatizētās sistēmas ir vismaz par 95 % pārliecinātas, ka notiek krāpniecība. Ja rādītājs ir zemāks, bet risks joprojām pastāv, “Meta” šādiem reklāmdevējiem piemēro paaugstinātu reklāmas maksu. No vienas puses, tas it kā paredzēts, lai atturētu krāpniekus no reklāmu izvietošanas, bet, no otras, – šī politika uzņēmumam nes ievērojamus ienākumus.
Dokumenti arī norāda uz vēl kādu problēmu. Ja lietotājs noklikšķina uz krāpnieciskas reklāmas, “Meta” personalizācijas sistēma, kas pielāgo reklāmas lietotāja interesēm, turpinās viņam rādīt līdzīgus materiālus. Respektīvi, sistēma uztver šo klikšķi kā signālu, ka lietotājs ir ieinteresēts šādā saturā, un tāpēc tas tiek rādīts vēl vairāk. Ideja aiz personalizācijas it kā šķiet laba – katram lietotājam rādīt saturu, kas atbilst viņa interesēm. Taču realitātē mehānisms var darboties pret lietotāju, vairāk pakļaujot viņu kaitīgam saturam. Tātad tas ir koks ar diviem galiem.
“Meta” gan skaidroja, ka dokumentos norādītās ienākumu aplēses neesot bijušas precīzas un patiesie ieņēmumi no krāpnieciskajām reklāmām esot zemāki.
Taču, pat ja tā, reklāmu pārbaudes un personalizācijas sistēma turpina radīt riskus, kas tiek pastiprināti ar paša uzņēmuma algoritmiem.
“Meta” publiskajos ziņojumos netiek sniegta detalizēta informācija par atsevišķām valstīm, tāpēc dati par to, cik krāpniecisku reklāmu tiek mērķēts tieši uz Latvijas lietotājiem, nav publiski pieejami.
Zināmu ieskatu par notiekošo gan sniedz Latvijas kiberincidentu novērošanas institūcijas “Cert” 2025. gada 3. ceturkšņa pārskats. Tajā norādīts, ka turpinās tradicionālā pikšķerēšana jeb krāpniecības veids, kurā interneta lietotājiem ar viltu tiek izvilināta personīgā informācija, tostarp kontaktinformācija, paroles un kredītkaršu dati. Tāpat krāpnieki aktīvi izmanto maldinošas reklāmas, atdarinot Latvijā populāru mediju tēlus vai zināmu personu profilus, lai radītu šķietamu uzticamību krāpnieciskiem investīciju piedāvājumiem un izplatītu viltus ziņas.
Pārskata periodā, no šā gada jūlija līdz septembrim, visbiežāk krāpnieciskās viltus vietnēs izmantotais mediju tēls bijis “Delfi”, kopumā 12 316 gadījumos. Tam seko “jauns.lv” tēls, kas izmantots 7485 reizes. Šie dati attiecas uz viltus mājaslapām, kas atdarina mediju vizuālo identitāti, lai reklamētu galvenokārt krāpnieciskas kriptovalūtu investīciju platformas.
Krāpnieciskos nolūkos izmantots arī LSM tēls – no jūnija līdz septembrim “Cert” ir fiksējis 33 šādas viltus mājaslapas.
Kā sarunā norādīja “Cert” sabiedrisko attiecību pārstāve Madara Krutova, cilvēki līdz šīm vietnēm visbiežāk nonāk tieši caur reklāmām, tostarp “Facebook”, “Instagram” un “Google”.
Šādu kampaņu mērķis ir piesaistīt cilvēku uzmanību, izmantojot pazīstamus tēlus, tādējādi radot uzticamības sajūtu krāpnieciskiem piedāvājumiem.
Jāatgādina, ka krāpniecības apmēri Latvijā joprojām ir ļoti augsti. Saskaņā ar Valsts policijas datiem pēdējās nedēļas laikā, proti no 1. līdz 7. decembrim, iedzīvotājiem izkrāpts vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Lielākie zaudējumi joprojām saistīti ar krāpnieciskiem telefona zvaniem, tomēr šādas viltus vietnes un maldinošas reklāmas var tikt izmantotas ne tikai, lai izkrāptu naudu uzreiz, bet arī lai iegūtu cilvēku kontaktinformāciju, kas savukārt ļauj veikt tālākas krāpnieciskas darbības.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu