Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmums izsauc sašutumu
Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (IPC) ir pieņēmusi lēmumu atcelt Krievijas un Baltkrievijas sportistu daļējo diskvalifikāciju, kas tika ieviesta pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Šis lēmums, kas tika pieņemts IPC Ģenerālās asamblejas sanāksmē Seulā, ir izraisījis asu nosodījumu Ukrainā, kā arī Latvijas Paralimpiskajā komitejā (LPK). Ukraina un LPK uzskata šo IPC rīcību par nodevību un netaisnību, īpaši ņemot vērā turpināto karu Ukrainā. Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs pat paziņoja, ka tie, kas balsojuši par šo lēmumu, ir nodevuši savu sirdsapziņu un olimpiskās vērtības.
Kāpēc tika pieņemts šāds lēmums?
IPC lēmums ir pretrunīgs, jo tas dod iespēju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem sacensties zem saviem karogiem 2026. gada Milānas-Kortīnas paralimpiskajās spēlēs. Tomēr dažu sporta veidu sacensības joprojām regulē starptautiskās federācijas, kas līdz šim nav atcēlušas Krievijas un Baltkrievijas sportistu diskvalifikāciju. Lai varētu pretendēt uz dalību spēlēs, katram sportistam nepieciešamas attiecīgo starptautisko federāciju izsniegtas licences 2025./2026. gada sezonai. IPC iepriekš bija izslēgusi Krievijas un Baltkrievijas paralimpiskās komitejas no 2022. gada Pekinas ziemas spēlēm. Interesanti, ka pirms balsojuma Seulā bija jūtama dažu valstu, īpaši Āfrikas valstu, labvēlība pret Krieviju un Baltkrieviju, aicinot politiku nošķirt no sporta. Tomēr LPK prezidente Daiga Dadzīte uzsver, ka sports ir Krievijas maigās varas politikas izpausme, ko izmanto propagandā, tāpēc pilnībā neatbalsta šādu nostāju.
Latvijas un Ukrainas nostāja
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte pauda dziļu neapmierinātību un sarūgtinājumu par IPC lēmumu, uzsverot, ka tas ir sliktu ziņu nesējs visām Baltijas un citām Eiropas valstīm, kas iebilst pret agresorvalstu dalību starptautiskajās sacensībās. LPK stingri atbalsta Ukrainu tās cīņā pret agresorvalstīm, un uzskata, ka kamēr karš turpinās, agresorvalstu dalība starptautiskās parasporta sacensībās nav pieļaujama. Šis lēmums ir īpaši sāpīgs Latvijai, kas uzskata, ka sportam nevajadzētu būt atsevišķi no politiskās realitātes, īpaši tik smagā krīzē kā karš Ukrainā. Ukrainas paralimpiešu un amatpersonu reakcija bija sagaidāma, jo lēmums tiek uztverts kā tieša spļāviens sejā viņu valsts cīņai par neatkarību un suverenitāti. Agrāk, 2023. gadā, jau tika pieņemti lēmumi, kas ļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties 2024. gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs kā individuāliem atlētiem zem neitrāla karoga, taču arī tad šī rīcība izsauca kritiku.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
Lai gan IPC ir atcēlusi daļu diskvalifikāciju, Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība gaidāmajās Milānas-Kortīnas paralimpiskajās spēlēs nav pilnībā garantēta. Sportistiem vēl ir jāsaņem atļaujas no savām starptautiskajām federācijām, un šobrīd neviena federācija vēl nav publiski apstiprinājusi šādu atļauju izsniegšanu. Situācija ir sarežģīta, jo daudzas federācijas joprojām saglabā sportistu diskvalifikāciju. Tāpat jāņem vērā, ka Krievija plāno uz 2024. gada Parīzes paralimpiskajām spēlēm sūtīt vairāk nekā simts sportistus, kuri startētu kā neitrāli atlēti, apliecinot, ka Krievija aktīvi cenšas panākt savu sportistu atgriešanos starptautiskajā arēnā. Lēmums par pilnīgu diskvalifikāciju tika noraidīts ar 111 balsīm pret 55, bet par daļēju diskvalifikāciju balsoja 91 pret 77. Līdzīgs balsojums notika arī par Baltkrieviju. Tas liecina par polarizētu viedokļu spektru starptautiskajā sporta sabiedrībā attiecībā uz agresorvalstu sportistu dalību.