Apskatāma atjaunotā neogotikas pērle – Preiļu pils / Raksts

Apmeklētājiem durvis vērusi atjaunotā Preiļu pils. Deviņu gadu laikā vietējai pašvaldībai ir izdevies sakārtot avārijas stāvoklī esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, neogotikas pērli. Tas prasīja 3,2 miljonus eiro, piesaistot gan Eiropas struktūrfondu līdzekļus, gan vietējai pašvaldībai ņemot aizņēmumu Valsts kasē.

Apskatāma atjaunotā neogotikas pērle – Preiļu pils

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Madara Pastare slēdz vaļā pils smagās, ozolkoka parādes durvis. Tās no jauna izgatavotas pēc fotogrāfijas parauga. Šobrīd Preiļu pils ir nodota ekspluatācijā. Un ikvienam ir iespēja apskatīt tās atjaunošanas darbu rezultātu.

“Šī ir viena no visvērtīgākajām lietām, tas ir oriģinālais 19. gadsimta sienu gleznojums, kurā var nojaust, kā apmēram izskatījās pils telpas 19. gadsimtā ar šiem dekoratīvajiem paneļiem,” klāstīja Pastare.

Preiļu pils vēsture ir 190 gadu sena, tās celtniecību uzsāka grāfs Jozefs Heinrihs Borhs, viņa paveikto vēlāk pārbūvēja un paplašināja dēls Mihaels Borhs. Veicot piebūvi, pilij pa vidu uzbūvētas lepnas vītņveida kāpnes, kas no jauna izveidotas arī atjaunotajā pilī.

“Sienas ir pelēkā krāsā, kaļķa apmetums ir nosacīti oriģinālais apmetums, kā arī bija muižnieku laikos, kaļķa java, pēc kuras nāca dekoratīvais krāsojums,” stāstīja Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja.

Pilī pirms 47 gadiem izcēlās ugunsgrēks, kas vēl vairāk izpostīja jau tā nelielo daļu, kas tolaik bija saglabājusies no pils vēsturiskā izskata.

Laikā, kad darbi tika uzsākti, pils bija uz sabrukšanas robežas, tā bija gan ieaugusi kokos, gan burtiski arī apaugusi. Piemēram, uz viena no pils torņiem bija uzaugusi egle 15 centimetru diametrā.

“Pils stāvoklis bija ļoti slikts, un atjaunot visus šos dekoratīvos izvirzījumus, gan dekoratīvos ciļņus, gan lodziņu dzejas, gan astoņus tornīšus, kurus redzam, tas īsts juveliera darbs, kas ir izdarīts, lai būtu tā neogotikas sajūta, tā tiešām ir tikpat nozīmīga fasādes daļa,” teica Pastare.

Pilī no vēsturiskajām vērtībām bija saglabājusies vien daļa, tomēr procesa gaitā bija jāatjauno to autentiskais izskats. Arī foto liecību vai kādu citu dokumentu par to, kā savulaik izskatījusies pils Borhu laikos, ir gaužām maz. Iekštelpās vietām ir redzami sienu gleznojuma fragmenti vai virs logiem dekoratīvie elementi.

Foto: Lāsma Zute-Vītola

“Atjaunojot pili, mēs mēģinājām ļoti rūpīgi atrast tādas vietas, kas liecinātu par šo atsauci uz dekoratīvo krāsojumu, atstājām, lai parādītu mazo drusciņu no vēstures. Mēs esam telpā, kur ir šī brīnišķīgā ekspozīcijas siena, šeit var ieskatīties, kā pils izskatās iekšienē, pils ir būvēta no sarkaniem dedzinātiem māla ķieģeļiem, un šī siena ir speciāli atstāta, lai mēs varētu ielūkoties pils iekšienē. Rietumu tornī ir saglabājies visvairāk dekoru, logu dekori, kas ir šobrīd iekonservēti,” izrādīja Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja.

Pils pārbūve turpinājās arī vēlāko īpašnieku un pārvaldnieku laikā.

“Pēc tam, kad Borhi dodas prom no Preiļiem, pils kādu laiku pieder Konstantīnam Guļkevičam, un viņš rietumu torņa trešajā stāvā izbūvē pareizticīgo baznīcu. Iepriekš rizolīts gāja līdz otrajam stāvam, Konstantīns pacēla līdz trešajam, izvietojot tur altāra daļu. Un 4. stāvā izveidoja koka zvana telpu, zvannīcu, tur bija baznīcas zvans. Šeit ir izeja uz zvanu. No ārpuses tur var redzēt mazu, skaistu mājiņu, tā ir zvana telpa, kur kādreiz stāvēja baznīcas zvans,” zināja teikt Pastare.

Preiļu pils pirmajā stāvā februārī tiks atvērta kafejnīca, par telpu nomnieku kļuvis kāds vietējais uzņēmējs. Savukārt augšējo stāvu telpas paredzētas dažādiem pasākumiem un izstādēm.

Pils kopējās atjaunošanas izmaksas ir 3,2 miljoni eiro, aptuveni puse ir Eiropas Savienības finansējums, otru daļu veido pašvaldības ieguldījums, ņemot aizņēmumu Valsts kasē. Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka kredītsaistības pašvaldībai sarežģījumus nerada.

“Tas ir viens no 60 kredītiem, kas ir no dažādiem Eiropas fondiem ņemti aizņēmumi, tas procentuāli neietekmē. Tas ir sadalīts uz 20–30 gadiem, un katru gadu pils sadaļa nav būtiska summa,” atzina pašvaldības vadītājs.

Pils un parka uzturēšanas izmaksas pašvaldībai šim gadam prasa 130 tūkstošus eiro. Priekšsēdētājs cer, ka par pils apskati un izmantošanu dažādiem pasākumiem būs liela interese, kas palīdzēs nosegt izmaksas. Ir pārliecināts, ka pils atjaunošana bija pareizs lēmums.

“Jā, mēs zinām, ka daudzu piļu liktenis ir bēdīgs Latvijā. Šobrīd jāsaka, ka mēs pat neticējām, ka to var izdarīt. Projekts ir vērienīgs. Lai gan, skatoties šobrīd uz vienu otru objektu Latvijā, kur ir desmitiem miljonu ieguldīts, uzskatu, ka šī pils atjaunošana un renovācija, restaurācija un viss iekšā, kas ir un būs, apmēram 1,6 miljoni, ko pašvaldība ir ņēmusi aizņēmumu, tas ir ieguldījums mūsu kultūrvēstures mantojumā, un varbūt šajā gadījumā neskatīsimies, vai mums tas dod lielu ekonomisko pienesumu, bet es domāju, ka arī tas būs,” pauda Adamovičs.

Arī uzrunātie Preiļu iedzīvotāji atzinīgi vērtēja to, kas pilī izdarīts.

Kā jums šķiet, vai tas bija pareizs lēmums, ka Preiļu pili atjaunoja pašvaldība?

“Jā, man liekas, ka, jā. Tāpēc, ka tagad tur notiek dažādi pasākumi, tādā veidā piesaista tūristus. Iepriekš gar to pili citreiz bija vakarā bailīgi staigāt, tur jaunieši visu kaut ko darīja. Tas ir tiešām pareizs lēmums, es uzskatu.”

“Ļoti patīkami aiziet paskatīties. Visādi svētki mums tur notiek, ļoti patīkami.

– Esat bijusi iekšā? – Jā. – Kā tur izskatās? Forši. Skaisti, malači, ka to izdarīja. Mūsu laikos naudas nav, projektu uztaisīja, patīkami.”

“Ļoti forši, man patīk. – Kā bija pirms tam? – Pirms tam bija sagrauta pils, nebija skaisti, nebija nekas sakārtots. – Esat bijusi iekšā? – Jā, bet otrajā stāvā vēl ne. Laikam vajadzēs Ziemassvētkos ienākt.”

“Brīnišķīgi. Ko vairāk var vēlēties, pastaigas pensionāram pa parku un paiet garām pilij, un tā gremdēties kaut kādās atmiņās, pārdomās; malači, ka atjaunoja, patiešām.”

Šobrīd pilī apskatāmas trīs Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja izstādes – Preiļu pils un parks gleznās, arheoloģiskie izrakumi, kas atrasti muižas kompleksa esošās kapelas teritorijā, un neliels ieskats Borhu dzimtas vēsturē. Pils ir atvērta apmeklētājiem, gaidot tos nedēļas nogalēs. Piemēram, sestdien, 13. decembrī, pilī notiks tradicionālās mūzikas grupas “Banga” koncerts.

Apskatāma atjaunotā neogotikas pērle – Preiļu pils / Raksts

Tags: