ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs šajā nedēļas nogalē Berlīnē plāno tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairāku citu Eiropas valstu līderiem. Ir paredzams, ka sarunas notiks par jaunāko Ukrainas miera plāna versiju. Kā zināms, Baltais nams vēlas noslēgt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Ukrainā jau līdz Ziemassvētkiem.
ASV prezidenta īpašais sūtnis Berlīnē tiksies ar Zelenski un Eiropas līderiem
Lai gan Baltais nams ir apstiprinājis, ka ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs šajā nedēļas nogalē Vācijas galvaspilsētā tiksies ar vairāku Eiropas valstu līderiem un tostarp arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informācijas par detaļām joprojām ir ārkārtīgi maz.
Visticamāk, šajās sarunās piedalīsies Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers. Savukārt Vācijas valdība norāda, ka sarunas ar Zelenski, Eiropas Komisijas un NATO vadību, kā arī vairākiem Eiropas līderiem Berlīnē notiks pirmdien.
Ir zināms, ka Vašingtona ir nosūtījusi Kijivai jaunāko miera plāna versiju.
Ziņu aģentūra AFP raksta, ka jaunā plāna centrālais elements ir paātrināta Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā (ES). Tas varētu notikt jau 2027. gadā.
Parasti iestāšanās ES aizņem ilgu laiku un prasa būtiskas reformas, it sevišķi cīņā ar korupciju. Turklāt jebkuras valsts uzņemšanai ES ir nepieciešama visu pārējo dalībvalstu vienbalsīga piekrišana. Bet Ungārija, kā zināms, asi iebilst pat pret oficiālu iestāšanās sarunu atvēršanu ar Ukrainu.
Tāpat nav arī noslēpums, ka Ukrainas iespējamā pievienošanās blokam rada nopietnas bažas arī citās ES valstīs. Galvenokārt tās ir saistītas ar konkurences pieaugumu lauksaimniecības un ražošanas jomā, kā arī ar milzīgiem finanšu resursiem, kas būs nepieciešami, lai izlīdzinātu Ukrainas dzīves līmeni kaut vai ar nabadzīgākajām ES valstīm.
Tomēr Zelenskis žurnālistiem ceturtdien ir sacījis, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam esot vairākas ietekmes sviras, lai pārliecinātu šaubīgās ES dalībvalstis par paātrinātu Ukrainas uzņemšanu.
Ne mazāk būtisks jautājums ir drošības garantijas. Ukrainas vēstniece NATO Aļona Getmančuka sacīja, ka skaidras un juridiski saistošas drošības garantijas ir priekšnosacījums jebkura miera līguma noslēgšanai. Ir noprotams, ka līdzīgu nostāju ieņem arī sarunās iesaistīto Eiropas valstu līderi.
Savukārt Krievijas sarunvedēji izsaka šaubas par notiekošajām sarunām. Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs Krievijas izdevumam “Kommersant” ir sacījis, ka sarunu process nebūs ātrs un ka viņam esot sajūta, ka pašlaik apspriestais miera plāna variants būšot Krievijai neizdevīgāks.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu