Saskaņā ar aģentūras avotu teikto, papildus iespējai izmantot miera līgumu un ierasto hibrīduzbrukumu arsenālu, vēl viens risks ir Maskavas iejaukšanās publiskā referendumā vai vēlēšanās, kas varētu notikt pēc miera līguma.
Bijušais Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieks Pīters Rikets sacīja, ka eiropiešiem ir pamatotas bažas par ASV priekšlikumu izveidot demilitarizētu zonu. Ja Amerikas uzmanība tiktu novērsta, Putins varētu “radīt incidentus kā ieganstu” – piemēram, lai aizsargātu krievvalodīgos, lai viņš varētu ieceļot. “Tas padarītu pārējo Ukrainu neaizsargātu vēl viena Krievijas uzbrukuma gadījumā. Tātad šī nav tikai tehniska problēma, bet gan fundamentāla problēma – gan Ukrainai, gan Eiropas drošībai,” viņš teica.
Daži Ukrainas sabiedrotie ir paziņojuši, ka demilitarizētās zonas statuss un kas to pārraudzīs, nav skaidrs. Amerikāņu sarunu vedēji ir runājuši par to, ka reģions atradīsies īpašas administrācijas jurisdikcijā, taču ir arī ierosinājuši atzīt, ka Donecka un Luhanska, kas veido Donbasu, kā arī Krima faktiski atrodas Krievijas kontrolē.
Abi daļēji okupētie rietumu reģioni – Zaporožje un Hersona – tiktu “iesaldēti” uz pašreizējās saskares līnijas. Kremļa padomnieks Jurijs Ušakovs, šķiet, atbalstīja demilitarizētas zonas ideju, ierosinot, ka teritorijā varētu izvietot Krievijas armijas vietā tās nacionālo gvardi vai policijas spēkus.
Taču Eiropas amatpersonas paziņoja, ka Ukraina un tās sabiedrotie šo ideju uzskatītu par neīstenojamu. Savukārt Kijiva ir pastāvīgi atteikusies no teritoriālām piekāpšanām un meklē stingras drošības garantijas, kas atgādina NATO 5. pantu.
“Ir viens jautājums, uz kuru es – un visi ukraiņi – vēlos saņemt atbildi. Ja Krievija atkal sāks karu, ko darīs mūsu partneri?” jautāja Zelenskis.