Tuvojas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas, kad vienu nedēļu strādāsim divas, otru – tikai trīs dienas, protams, tajās darba vietās, kur šāds režīms ir iespējams. Iedzīvotāji garās brīvdienas gaida, lai atpūstos vai aizbrauktu kādā ceļojumā. Savukārt darba devēji uzskata, ka svētku dienu skaits ir pārāk liels un tas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības izmaksas un ekonomiku kopumā. Tomēr papildu brīvdienas var tikt izmantotas arī kā salīdzinoši lēts līdzeklis darbinieku piesaistei. Kā svētku dienu skaits ietekmē uzņēmējdarbību? 

Tuvojas gada nogales brīvdienas. Kā svētku dienu skaits ietekmē uzņēmējdarbību?

Vai Latvijā svētku dienu ir par daudz vai par maz? Šādu jautājumu Latvijas Radio vispirms uzdeva Latvijas Bankas ekonomistam Oļegam Krasnopjorovam. 

“Protams, no vienas puses, brīvdienas, protams, ir apsveicams. No otras puses, ja gribam novērtēt tieši to ekonomisko ietekmi, tad es veicu tādu novērtējumu: secināms, ka viena papildu brīvdiena var samazināt Latvijas ekonomikas apjomu jeb iekšzemes kopproduktu par 0,2%. 

Ja mēs to pārvēršam naudas izteiksmē, tie būtu 80 miljoni eiro, vidēji nedaudz vairāk kā 40 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju,” atzina Krasnopjorovs. 

“Domnīcas LaSER” (Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts) aptauja liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka brīvdienu skaits Latvijā ir pietiekošs, 20 % – ka par maz, 14 % – par daudz. Domnīcas pētniece Annemarija Apine pētījusi brīvdienu skaitu citās Eiropas valstīs. 

“Tīri objektīvi skatoties skaitļos, Latvijā svētku dienas, kas citādāk būtu darbadienas, ir patiesībā Eiropas Savienības vidējā līmenī – parasti tās ir 12. Bet, ja mēs skatāmies uz to, cik reāli cilvēkiem ir brīvas dienas, ieskaitot atvaļinājuma dienas, tad patiesībā mēs esam zem Eiropas Savienības vidējā. Latvijā tās ir 32 dienas ar šīm 20 obligātajām atvaļinājuma dienām, kamēr, ja mēs skatāmies uz kaimiņvalsti Igauniju, kur ir viens no augstākajiem Eiropas Savienības rādītājiem, tās ir 40 brīvdienas,” atzina Apine. 

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite vērtēja – mēs strādājam par maz un atpūšamies par daudz. 

“Ņemot vērā to, ka mēs esam, nu, diemžēl viena no vismazāk ekonomiski attīstītajām Eiropas valstīm, mēs uzskatām, ka pagaidām mūsu atpūtas dienu skaits ir pārāk liels un vajadzētu tomēr strādāt vairāk, lai sasniegtu augstāku ekonomisko līmeni. 

Un es jau neloloju cerības, ka mēs šobrīd samazināsim brīvdienu skaitu, bet kategoriski – es nedomāju, ka būtu pieļaujams palielināt to skaitu. 

Otra lieta, kas gan ir apspriešanas vērts jautājums – par pārceltajām brīvdienām vai darbadienām. It sevišķi tas ir publiskajā sektorā novērojams, ka uz kādu no brīvdienām pārceltā darba diena nav īsti darba diena un reti kāds atrodas darbavietā vai reāli strādā, līdz ar to tā efektivitāti šādām lietām zūd,” sprieda Bite. 

Pētniece Apine no “Domnīcas LaSER” rekomendē atbalstīt darba devējus, atceļot dubulto likmi darbam svētkos un pārtraukt darba dienu pārcelšanu.

“Kas ir lielākajā daļā Eiropas valstu, teiksim, – ja ir ceturtdienā svētku diena, sekojošā piektdiena netiek atstrādāta sestdienās. Bet tas ir brīvprātīgs lēmums, teiksim, darbinieks var ņemt atvaļinājumu dienu vai uzņēmumi var to piešķirt viņiem kā papildu labumu, bet tas nav kaut kas, kas tiek koordinēts valsts līmenī. Otrs – dubultā likme tajās svētku dienās, kas iekrīt brīvdienās, piemēram, Mātes diena, Vasarsvētki, ko varbūt iedzīvotāji pārāk neizjūt, bet tai pašā laikā uzņēmēji, kuriem ir jāmaksā piemaksa jeb tā saucamā dubultā likme vai jāpiešķir papildu brīvdienas, to izjūt diezgan smagi,” atzina pētniece. 

Brīvdienu skaits Eiropas valstīs gan ir grūti salīdzināms. Piemēram, Latvijā 18. novembra un 4. maija brīvdienas tiek pārceltas jeb tiek piešķirta papildus brīva diena darba dienā, ja pati svētku diena iekrīt brīvdienā. Savukārt Francijā, Nīderlandē un lielākajā daļā Vācijas svētki, kas iekrīt brīvdienās, netiek kompensēti.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu