Ar iespaidiem no vizītes Latvijā ekumeniskais patriarhs nedalījās. Pēc viņa vēlmes preses konferenci nerīkoja. Valsts prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris sacīja, ka Konstantinopoles patriarhāta pārstāvji bija “ļoti labi informēti par stāvokli un situāciju ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu”, tāpēc par šo daudz nesprieda. ”No savas puses, no Latvijas valsts puses mēs arī uzsvērām, ka mums ir reliģijas brīvība, ticības un pārliecības brīvība un ka ikviens var šeit dibināt draudzes vai dibināt baznīcu saskaņā ar likumu,” teica Mārtiņš Drēģeris.
Patriarha Bartolomeja dievkalpojumu Doma baznīcā apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku pareizticīgais kapelāns Dāvids Šterns, kurš iepriekš ir ticies ar Konstantinopoles patriarhāta pārstāvi Beļģijā. Viņš cer, ka kādreiz arī Latvija parādīsies Konstantinopoles patriarhāta pārraudzīto baznīcu kartē.
“Armija arī sastāv no cilvēkiem. Es esmu, tur ir citi kapelāni, citu konfesiju kapelāni, ir pareizticīgie karavīri, kuriem lielākajai daļai šis ir izaicinošs jautājums. Tieši saistībā ar šo… Nu, ka viņi negrib būt daļa no Krievijas baznīcas. Un Latvijas baznīcas šis viedoklis, šī nostāja nav pārliecinoša, teiksim tā, atzina Dāvids Šterns.
“de facto” lūdza Latvijas pareizticīgo baznīcu sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem, taču saņēma kategorisku atteikumu.
Valsts drošības dienests raidījumam “de facto” atzina, ka pēc viņu informācijas Latvijas Pareizticīgā baznīca ievēro Latvijas likumus. Taču, ņemot vērā Krievijas Pareizticīgās baznīcas ciešo saikni ar Krievijas valdošo režīmu un Kremļa vēstījumu izplatīšanu, dienests turpina pievērst uzmanību arī mūsu baznīcas kopienas aktivitātēm.