Mākslas festivāla “Survival Kit” noslēgums: Simurga noslēpumi un aktuālās pārdomas
Laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”, kas šogad norisinās jau sešpadsmito reizi, uzņem apgriezienus un aicina apmeklētājus piedzīvot tā noslēguma dienās unikālu mākslas pieredzi. Festivāla centrālais notikums – izstāde “Simurga nams” – piedāvā dziļi pārdomāt mūsdienu pasaules sarežģītību caur senas mitoloģijas prizmu.
Simurga mīts kā mūsdienu metafora
Šī gada festivāla izstādes “Simurga nams” konceptu radījuši starptautiski atzītie kuratori “Slavs and Tatars” kopā ar Mihalu Gžegožeku. Viņi iedvesmojušies no Eirāzijas reģiona mītos sastopamā brīnumputna Simurga, kas persiešu valodā nozīmē “30 putni”. Šis putns, kas spējīgs pacelties pāri ikdienišķajam un šķietamajam, kļuvis par atslēgas simbolu, caur kuru festivāls pievēršas svarīgiem transnacionālisma, piederības un kolektīvās identitātes jautājumiem. Tā ir metafora par atbrīvošanos gan garīgā, gan politiskā nozīmē, īpaši aktuāla laikā, kad ģeopolitiskās un kultūras plaisas pasaulē kļūst arvien jūtamas. Simurga stāsts uzsver nepieciešamību meklēt patiesību sevī un svarīgumu kopīgam darbam, jo ceļojumu uz pilnību spēj izturēt tikai tie, kas ir gatavi atteikties no savām iepriekšējām formām un ieraudzīt sevi jaunā gaismā. Šis mīts izvirzās kā pretstats impēriju un nacionālismu simbolizējošajam ērglim, piedāvājot nebināru, reizēm sievišķīgu tēlu, kas pieder nākamajai pasaulei. Šis simbolisms ir īpaši rezonējošs mūsdienās, kad pasaulei, kā izteicies festivāla programmas kurators Evarts Melnalksnis, ir “nepieciešams brīnumputns”.
No pamestām ēkām līdz dinamiskai pilsētvidei
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad festivāls tradicionāli norisinājās pamestās vai neizmantotās ēkās, izceļot pilsētvides potenciālu, šogad “Survival Kit” izstāde “Simurga nams” iekārtojusies radošās pilsētas “Grīziņdārzs” telpās Grīziņkalna apkaimē. Šī vieta, kas agrāk bija rūpnīcas “Rīgas adītājs” teritorija, ir dinamiski pārtapusi par jaunu urbāno centru. Šāda norises vietas izvēle, kā uzsver Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, ir nozīmīga festivāla identitātes daļa, kas ne tikai atspoguļo pilsētvides attīstības stratēģijas, bet arī demonstrē jaunu, dzīvotspējīgu telpu potenciālu. Šī pārmaiņa pati par sevi kļūst par metaforu par transformāciju un jaunu sākumu, kas saskan ar Simurga stāstu par pārpasaulīgo un atdzimšanu.
Mākslas valoda aktuālo problēmu atspoguļošanā
Festivāla kuratori “Slavs and Tatars” un Mihals Gžegožeks, strādājot ar 23 māksliniekiem, kuri nāk no dažādām valstīm, ir radījuši izstādi, kas niansēti un mākslinieciskā valodā pieskaras pasaules politiskajām un sociālajām problēmām. Darbi pēta robežu šķērsošanu, transnacionālismu un identitātes krīzes laikā, kad pasaule sašķeļas arvien vairāk. “Survival Kit” apliecina laikmetīgās mākslas spēju runāt par aktuālo, nezaudējot estētisko baudījumu. Kā teicis festivāla programmas kurators Evarts Melnalksnis, “par aktuālo var runāt arī skaisti”. Šī pieeja ļauj skatītājiem dziļāk izprast sarežģītus tematus, kas skar gan lokālo, gan globālo vidi, atspoguļojot pasauli “no Berlīnes mūra līdz pat Ķīnas mūrim”. Starp festivāla dalībniekiem ir arī latviešu māksliniece Luīze Nežberte, Ukrainas mākslinieku duets Romans Himejs un Jarema Malaščuks, kā arī feminisma aktīviste Oksana Šačko un tekstilmāksliniece Filipka Rutkovska, demonstrējot mākslas daudzveidību un tās spēju pievērsties dažādām tēmām, tostarp sociālajiem un politiskajiem aspektiem.
Izstādes pēdējās dienas un papildu programma
Festivāls “Survival Kit 16” turpināsies līdz pat 28. septembrim. Lai gan izstāde “Simurga nams” ir festivāla centrālais notikums, apmeklētājus sagaida arī plaša publiskā programma, kas ietver performances, diskusijas, darbnīcas, kuratoriālās tūres un pastaigas gan izstādes telpās, gan pilsētvidē. Tā ir lieliska iespēja pagūt izbaudīt šī gada laikmetīgās mākslas notikuma kulmināciju un gūt iedvesmu no mākslas darbiem, kas rosina domāt par mūsu vietu pasaulē un nākotnes perspektīvām. Festivāla rīkotāji aicina pagūt apmeklēt “Simurga namu” un izbaudīt tā unikālo atmosfēru pirms festivāla noslēguma.
Simurga stāsts un kultūras paralēles
Simurga mītā atrodamas paralēles ar latviešu folkloru, kur “brīnumputns” bieži parādās pasakās kā trešā dēla atnestā dāvana, kura dziesma spēj dziedināt. Šī paralēle, ko festivāla organizatori saskata, uzsver Simurga kā dziedinātāja un gaismas nesēja simboliku mūsdienu pasaulē, kas bieži vien šķiet “akla” vai saskalda. Izstāde “Simurga nams” piedāvā “Simurga namu” kā telpu, kurā skatītāji var ieraudzīt mūsdienu pasaules pretrunas – starp radošo un ekspluatējošo, analītisko un emocionālo, vienīgo un daudzveidīgo – un vienlaikus rast pretējo, dziedinošo līdzsvaru. Tas ir aicinājums uz introspekciju un kolektīvu atklāsmi. Mītiskā putna Simurga stāsts, kas sniedzas līdz pat 11. gadsimta persiešu poēmām, atgādina par universālām vērtībām un cilvēka ilgošanos pēc kaut kā augstāka un nozīmīgāka, kas saskan ar vēsturiskiem piemēriem, kur spārnotas būtnes apvienojušās, lai pārvarētu individuālos ierobežojumus un sasniegtu kopīgu mērķi.