Latvijas māksla Nīderlandē: “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939” izstāde Gorselā
Kā ziņo avīze Diena, MORE muzejā Gorselā, Nīderlandē, no 2025. gada 11. oktobra līdz 2026. gada 1. februārim ir atvērta aizraujoša izstāde ar nosaukumu “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939”. Šī izstāde sniedz unikālu iespēju aplūkot vērtīgus mākslas darbus, kas aizgūti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) bagātīgā krājuma. Šī izstāde ne vien atzīmē MORE muzeja desmit gadu pastāvēšanu, bet arī pieskārienu leģendārās Manheimas izstādes “Jaunā lietišķība” simtgadei, kas šogad plaši tiek atzīmēta Vācijā. MORE muzejs, kas sevi pozicionē kā lielāko modernā reālisma mākslas muzeju Nīderlandē, ar šo ekspozīciju paplašina starpkaru perioda reālisma mākslas izpratni.
Latvijas mantojums Eiropas kontekstā
Izstāde “Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939” sniedz vērienīgu ieskatu 20. gadsimta 20. un 30. gadu Eiropas glezniecībā, īpaši pievēršoties reālisma strāvojumiem. Šis periods, kas sekoja Pirmā pasaules kara drāmai, bija raksturīgs ar vēlmi atgriezties pie kārtības un klasiskās tradīcijas atdzimšanu, kas atspoguļojās dažādu Eiropas valstu mākslinieku darbos. Latviju šajā plašajā starptautiskajā kopizstādē, kurā eksponēti teju 80 mākslas darbi no 20 valstīm, pārstāv četri spilgti paraugi no LNMM kolekcijas. Šie darbi ir daļa no sešpadsmit Latvijas darbiem, kas iepriekš tika parādīti līdzīgā izstādē Vācijas pilsētā Kemnicā. Tādējādi tiek demonstrēta Latvijas mākslas nozīmīgā loma un vieta plašākā Eiropas mākslas ainavā.
Izceltie darbi un mākslinieki
Latvijas kultūras mantojumu Nīderlandē šajā nozīmīgajā ekspozīcijā reprezentē tādi izcili mākslinieki kā Aleksandra Beļcova, Ludolfs Liberts un Jānis Liepiņš. Skatītājiem ir iespēja apbrīnot Aleksandras Beļcovas starptautiski atzīto meistardarbu “Tenisiste” (1927), Ludolfa Liberta monumentālos darbu “Mūri” (1921–1922), kā arī Jāņa Liepiņa emocionāli piesātinātos darbus “Dzērāji” (1920) un “Cīkstoņi” (1928). Šie darbi ne tikai demonstrē Latvijas mākslas spilgtumu un daudzveidību minētajā periodā, bet arī apliecina spēju dialogā ar Eiropas mākslas tendencēm radīt oriģinālus un laikmetīgus risinājumus. Izstādes veidotāji, sadarbībā ar Vācijā notikušās izstādes kuratori Anju Rihteri, ir rūpīgi atlasījuši darbus, pievēršot uzmanību arī mazāk zināmiem mākslas centriem un papildinot sieviešu mākslas vēstures izpēti. Tas ir būtisks akcents, īpaši ņemot vērā, ka pirms simts gadiem Manheimas izstādē “Jaunā lietišķība” netika pārstāvēta neviena sieviete māksliniece.
Izstādes nozīme un ieguvumi
“Eiropas realitātes. Glezniecība 1919–1939” ir vairāk nekā tikai gleznu izstāde; tā ir dzīva liecība par Eiropas kultūras mijiedarbību un kopīgajām tēmām 20. gadsimta pirmajā pusē. Ekspozīcija, kas papildināta ar zinošiem kuratoru skatupunktiem, akcentē reālisma fenomenu kā vienu no nozīmīgākajām mākslas kustībām starpkaru periodā. Šī izstāde ir ne tikai liels gods Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bet arī svarīgs notikums plašākai Latvijas mākslas atpazīstamībai starptautiskā mērogā. Tā sniedz iespēju Nīderlandes un citu valstu skatītājiem iepazīties ar Latvijas mākslinieku talantu un radošo mantojumu, stiprinot kultūras saiknes starp tautām. Šī izstāde ir īsts svētki mākslas baudītājiem, kas ilgst līdz pat 2026. gada sākumam.