Anotācijā skaidrots, ka lielo pensiju veidošanos ietekmējuši tādi faktori kā cilvēku faktiski veiktās ļoti lielās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas laika periodā no 2009. līdz 2013.gadam, kad tika atcelts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālais apmērs jeb griesti.
Vienlaikus 2019. un 2020.gadā, kad Solidaritātes nodokļa likums paredzēja, ka 14 procentpunkti no solidaritātes nodokļa tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā, tos reģistrējot nodokļa maksātāja individuālajā kontā. Tādējādi visos šajos gados nodrošināta neierobežota iemaksu reģistrēšana un iedzīvotāja individuālā 1.pensiju līmeņa kapitāla uzkrāšana, kas attiecīgi rezultējusies vecuma pensijas apmērā bez ierobežojuma.
Tāpat anotācijā minēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra nebija arī 1996.gadā, kas ņemts vērā pensijas sākuma kapitāla aprēķinā un kad šis maksimālais objekts vēl nebija ieviests.
Līdztekus vairākkārtīgu pensijas pārrēķinu rezultātā, cilvēkam turpinot strādāt un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no liela objekta, sākotnēji piešķirtā pensija var ļoti būtiski pieaugt, jo paredzamais gadu skaits jeb “G” rādītājs, iedzīvotājam novecojot, samazinās. Līdz ar to, papildu uzkrāto pensijas kapitālu dalot ar mazāku vērtību “G”, iegūst lielāku apmēru.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2025.gada pirmajā pusgadā piešķirti 11 428 apbedīšanas pabalsti un 5 231 pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam.
Ministrijas aplēses liecina, ka provizoriskais izdevumu samazinājums pabalstu izmaksai līdz ar šādām izmaiņām kopā 2026.gadā un turpmāk ik gadu varētu būt 1922 eiro.
Iecerēts, ka likums stātos spēkā 2026.gada 1.janvārī, attiecīgi ierobežojumi stātos spēkā gadījumos, kad pensijas saņēmēja nāve būtu iestājusies pēc šī datuma.
Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.