Latvijas sportistiem piešķirts iespaidīgs naudas balvu fonds 813 089 eiro apmērā
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) ir veikusi nozīmīgu soli, atbalstot mūsu izcilākos sportistus un viņu trenerus, piešķirot naudas balvas kopumā 813 089 eiro apmērā. Šis lēmums, kas tika pieņemts trešdien, 10. decembrī, apliecina valsts centienus novērtēt un motivēt sporta profesionāļus par sasniegumiem gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Kā informē portāls NRA, šis ievērojamais finansējums sniegs būtisku atbalstu sportistu turpmākajai karjerai un sagatavošanās procesam.
Izcili sasniegumi olimpiskajos sporta veidos un diskusijas par kritērijiem
Naudas balvas tiks piešķirtas par izciliem sasniegumiem, kas gūti laika posmā no 2024. gada nogales līdz 2025. gada 30. septembrim. Starp godalgoto sportistu vidū ir tādi pazīstami vārdi kā šķēpmetējas Anete Sietiņa, kurai paredzēts piešķirt 17 075 eiro, un Diāna Krūmiņa, kas saņems 28 458 eiro. Šorttrekists Roberts Krūzbergs tiks apbalvots ar 10 245 eiro, kamaniņu braucēji Mārtiņš Bots un Roberts Plūme – katrs ar 12 806 eiro, bet biatloniste Baiba Bendika – ar 14 229 eiro. Kopumā paredzēts apbalvot 78 sportistus un vairākus desmitus treneru, kā arī citus ar sportistu sagatavošanu saistītus darbiniekus. Šīs balvas tiek piešķirtas par augstiem panākumiem pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī citās prestižās starptautiskās sacensībās un universiādēs. Šis atbalsts ir patiesi iedvesmojošs un apliecina, ka Latvijas sporta sasniegumi tiek augstu vērtēti.
Tomēr šis process nav noritējis bez diskusijām. Latvijas parasportisti Aigars Apinis un Rihards Snikus ir pauduši neapmierinātību ar noteiktajiem kritērijiem naudas balvu piešķiršanai. Lai gan Apinis ir pasaules čempions diska mešanā, un Snikus ir ieguvis divas zelta godalgas Eiropas čempionātā, viņiem balvas netiek piešķirtas. Apinis norāda, ka viens no kritērijiem ir bijis sportistu skaits no dažādām valstīm, kas finālā sacentušies viņa medicīnas klasē, un viņš uzskata, ka šāds kritērijs nav pamatots un nav paredzēts oficiālos dokumentos. Arī Snikus saskāries ar līdzīgiem argumentiem, lai gan viņa sacensībās bijis 11 sportistu no astoņām valstīm. Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte paudusi, ka kritēriji ir subjektīvi un netaisnīgi, uzsverot, ka sportisti sacenšas savā starpā, nevis ar valstu skaitu. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka tiek piemēroti vienoti kritēriji, LPK prezidente uzsver, ka tie mainījušies un nav pietiekami caurskatāmi.
Nākotnes perspektīvas un sporta politikas virzieni
Neskatoties uz kritikas aspektiem, kopējā piešķirtā summa ir ievērojama – 813 089 eiro, no kuriem 770 403 eiro tiks segti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. LNSP, kas ir sabiedriska konsultatīva institūcija, piedalās valsts sporta politikas veidošanā, veicinot sporta attīstību un sadarbību nozarē. Ministrija arī izskata priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu sporta federācijām, lai veicinātu nozares attīstību kopumā. IZM perspektīvā plāno koncentrēt finansējumu uz tiem sporta veidiem, kuros ir vislielākā bērnu un tautas sporta iesaiste. Šāda pieeja paredz radīt priekšnoteikumus prognozējamai bērnu un jauniešu sporta attīstībai, veicināt tautas sporta pieejamību visā Latvijā un stiprināt augstu sasniegumu sportu. Šī finansējuma piešķiršana ir svarīgs solis ceļā uz Latvijas sporta nākotni, nodrošinot gan esošo zvaigžņu motivāciju, gan jauno talantu attīstību.
Finansējums sporta federācijām un nozares attīstības modelis
Papildus naudas balvām sportistiem, LNSP ir izskatījusi arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu dažādām sporta federācijām, tostarp Latvijas Slidošanas asociācijai, Latvijas Kamaniņu sporta federācijai, Latvijas Biatlona federācijai un Latvijas Basketbola savienībai. Šāds mērķtiecīgs atbalsts paredz nodrošināt prognozējamu attīstību sporta nozarē. IZM arī iepazīstinājusi ar savu redzējumu par sporta nozares finansēšanas modeli, uzsverot caurspīdīgumu un auditējamību, un balstoties uz objektīviem kritērijiem. Tas liecina par centieniem veidot stabilāku un ilgtspējīgāku sporta ekosistēmu Latvijā. Lai gan ir radušies jautājumi par noteiktu kritēriju piemērošanu, kopējais finansējuma apjoms un stratēģiskie mērķi apliecina Latvijas sporta nozīmīgumu valsts attīstībā.