Skolu direktors un deputāts Pāvels Jurs sodīts par vardarbību pret nepilngadīgo: kāds ir pamatojums turpināt darbu?

Liepājas Dzintara vidusskolas direktors un vienlaikus arī Liepājas pilsētas domes deputāts Pāvels Jurs (Latvijas Reģionu apvienība) ir saņēmis administratīvu sodu par fizisku un emocionālu vardarbību pret nepilngadīgo. Šis satraucošais notikums, kas norisinājās vasaras izskaņā, ir radījis jautājumus par atbildības piemērošanu un turpmāko rīcību, taču, kā informē Latvijas Televīzija (LTV), atsaucoties uz “TV Kurzeme”, Jurs turpina pildīt savus pienākumus gan pašvaldībā, gan izglītības iestādē. Kā ziņo Latvijas Avīze, lēmumu par Jura sodīšanu šī gada augustā pieņēmusi Liepājas Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisija. Oficiāli apstiprināts, ka persona ir sodīta par Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumu, kas tieši skar fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu.

Apakškomisija no plašākiem komentāriem atteicās, norādot tikai šo faktu. Uzliktais sods ir brīdinājums, ko Pāvels Jurs nav apstrīdējis. Viņš pats, komentējot situāciju, norādījis: “Domājot par mana bērna interesēm, neko papildus šim absurdam es nevaru jums sniegt.” Lai gan sīkākas detaļas par notikušo netiek plaši izklāstītas, ir skaidrs, ka gadījums nav tieši saistīts ar Jura profesionālo darbību skolā. Gan deputāts, gan pašvaldība uzsver, ka lieta ir iekšēja, visticamāk, saistīta ar ģimenes lietām.

Pašvaldības un Izglītības pārvaldes reakcija un pamatojums

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš atzinis, ka situācija nav patīkama, taču uzsvēris, ka pašvaldība pilnībā paļaujas uz Izglītības pārvaldes un citu iesaistīto institūciju izvērtējumu un pieņemtajiem lēmumiem. Viņš skaidrojis, ka, ņemot vērā, ka pārkāpums ir saistīts ar ģimenes lietām, galvenais ir izvērtēt, kāda ir ietekme uz bērna drošību un labklājību. Neraugoties uz administratīvo sodu, kas ir brīdinājums, un kas, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, neattur no darba turpināšanas izglītības iestādē un pašvaldībā, tika uzsvērta nepieciešamība izvērtēt ētiskos aspektus un nodrošināt bērna drošību un labklājību. Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze norādījusi, ka katru gadu tiek pārbaudīts gan iestāžu vadītāju, gan skolotāju sodu reģistrs. Tieši šī pārbaude atklājusi ierakstu Jura sodu reģistrā. Pēc papildu datu pieprasīšanas un saņemšanas no Iekšlietu ministrijas, tika pieprasīts Jura paskaidrojums, kā arī izvērtēta turpmākā rīcība kopā ar citiem pašvaldības dienestiem. Tika secināts, ka ar šāda veida pārkāpumu, kas saistīts ar ģimenes lietām, Jurs drīkst turpināt vadīt skolu.

Juridiskie aspekti un sabiedrības reakcija

Pāvels Jurs, kurš dzimis 1986. gada 1. septembrī, ir ne tikai Liepājas Dzintara vidusskolas direktors (kopš 2020. gada 16. novembra), bet arī Liepājas domes deputāts (kopš 2025. gada 30. jūnija). Viņa akadēmiskā pieredze ir plaša – profesors un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas Pedagoģijas un sociālā darba centrā, ieguvis doktora grādu pedagoģijā Liepājas Universitātē. Viņš ir arī vairāku zinātnisko publikāciju, monogrāfiju un grāmatu autors. Ziņas par Jura sodīšanu raisījušas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši par to, kā iespējams, ka persona, kas ir sodīta par vardarbību pret bērnu, turpina ieņemt augstus amatus izglītības iestādē un pašvaldībā. Lai gan administratīvais sods ir brīdinājums, daudzi uzskata, ka tas rada jautājumus par morālajām un ētiskajām normām, kas būtu jāievēro, strādājot ar bērniem un jauniešiem. Situācija izgaismo nepieciešamību pēc plašākas diskusijas par juridisko un ētiskajām robežām, kas regulē šādas personas turpmāku darbību sabiedriskās institūcijās.

Kopsavilkums un turpmākie jautājumi

Pāvela Jura gadījums Liepājā uzdod svarīgus jautājumus par atbildības piemērošanu un sabiedrības uzticēšanos. Lai gan juridiskais pamatojums viņa turpmākajai darbībai ir skaidrs – administratīvais sods ir brīdinājums un nav pamats automātiskai atstādināšanai, tomēr ētiskie apsvērumi un sabiedrības skatījums ir būtiski. Turpmākais attīstības virziens un šīs situācijas izskaidrojums sabiedrībai būs izšķirošs, lai saglabātu uzticēšanos gan izglītības sistēmai, gan pašvaldības darbam.