Krimināllieta par sankciju pārkāpšanu nonāk tiesā: bijušajam «Maskavas nama» vadītājam apsūdzība
Rīgas pilsētas tiesā nonākusi krimināllieta, kurā kādreizējais «Maskavas nama» vadītājs apsūdzēts par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, lieta nonākusi tiesā pēc Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurora lēmuma. Apsūdzības būtība ir saistīta ar to, ka persona, pildot amata pienākumus, iespējams, nav ievērojusi ES noteiktos ierobežojumus, kas vērsti pret Krieviju. Šis gadījums izceļas kā nozīmīgs precedents starptautisko sankciju ievērošanas jautājumos Latvijā.
Sankciju pārkāpuma detaļas un apsūdzības būtība
Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, apsūdzētais, būdams «Maskavas Starptautiskās sadarbības centra» pārstāvniecības vadītājs ar tiesībām slēgt darījumus, mantkārīgā nolūkā ir apejis ES noteiktos ierobežojumus. Neskatoties uz aizliegumu izmantot sankcijām pakļauto personu kontrolē esošos iesaldētos saimnieciskos resursus līdzekļu gūšanai un pakalpojumu saņemšanai, viņš ir iznomājis «Maskavas nama» nekustamo īpašumu Rīgā, Marijas ielā 7. Šādas darbības, lai gan varētu šķist vienkārša saimnieciskā darbība, tiek interpretētas kā tīšs un sistemātisks ES sankciju pārkāpums. Tas tiek saistīts ar to, ka «Maskavas nams», kas oficiāli bija Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma «Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs» pārstāvniecība Latvijā, kopš 2022. gada ir pakļauts ES sankcijām. Šīs sankcijas ir saistītas ar Krievijas darbībām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tādējādi ēkas izmantošana, gūstot materiālu labumu, tiek uzskatīta par tiešu sankciju režīma pārkāpumu. Valsts drošības dienests (VDD), kas rosināja kriminālvajāšanu, norāda, ka «Maskavas nama» vadība, iespējams, turpināja gūt materiālu labumu no telpām, kuru izmantošana atbilstoši starptautiskajām sankcijām bija aizliegta. Šī darbība tiek uzskatīta par īpaši delikātu, jo tā skar ne tikai saimniecisko, bet arī starptautisko tiesību aspektus.
«Maskavas nama» statuss un sankciju mehānisms
«Maskavas nams», kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, vēsturiski ir bijis saistīts ar Maskavas pilsētas īpašumā esošo «Maskavas Starptautiskās sadarbības centru». Šis centrs savukārt ir pakļauts Krievijas mēra un Krievijas prezidenta ietekmei, kuri abi ir iekļauti ES sankciju sarakstos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir iekļauts ES sankciju sarakstā kopš 2022. gada 25. februāra, savukārt Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins – kopš 2022. gada 21. jūlija. ES spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas atrodas ES sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā. Par saimnieciskiem resursiem tiek uzskatītas arī «Maskavas nama» telpas, uz kurām līdz ar to bija attiecināms izmantošanas liegums, ja tādā veidā tiek gūti līdzekļi vai pakalpojumi. Tas nozīmē, ka jebkāda saimnieciskā darbība, kas saistīta ar šī īpašuma izmantošanu un rada finansiālu labumu, tiek uzskatīta par potenciālu sankciju pārkāpumu.
Juridiskais konteksts: atbildība par sankciju pārkāpumiem Latvijā
Šis gadījums aktualizē jautājumu par juridiskās atbildības piemērošanu par starptautisko sankciju pārkāpšanu Latvijā. Jau kopš 2025. gada 10. jūnija Latvijā ir spēkā grozījumi likumos, kas paredz gan administratīvo, gan stingrāku kriminālatbildību par sankciju pārkāpumiem. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredz administratīvo atbildību par mazāka apmēra pārkāpumiem, kas nepārsniedz 10 000 eiro. Savukārt par ievērojamiem pārkāpumiem, kas pārsniedz 10 000 eiro, kā arī par pārkāpumiem attiecībā uz stratēģiski svarīgām precēm, šaujamieročiem vai militārajām tehnoloģijām, paredzēta kriminālatbildība. Krimināllikums (84. pants) un likums «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» ir papildināti ar jaunām noziedzīgā nodarījuma kvalificējošām pazīmēm un palielinātām brīvības atņemšanas soda maksimālajām robežām. Tas nodrošina ES direktīvu transponēšanu un vienotu sankciju politiku visā Savienībā. Saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu, par sankciju pārkāpšanu var draudēt brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai naudas sods. Bijušajam «Maskavas nama» vadītājam, Eduards Cehovals, tiek inkriminēts Krimināllikuma 84. panta pirmās daļas pārkāpums redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025. gada 9. jūnijam. Prokuratūra uzsver, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka tiesai būs rūpīgi jāizvērtē visi pierādījumi un apstākļi.
Situācija ar otru bijušo vadītāju
Interesanti, ka lietā figurē arī cita bijusī «Maskavas nama» vadītāja, Svetlana Zaiceva. Tomēr viņa šobrīd ir izsludināta meklēšanā, kas liecina par sarežģītu izmeklēšanas procesu un iespējamu mēģinājumu izvairīties no atbildības. Tas rada papildu sarežģījumus lietas izskatīšanā un liek aizdomāties par sankciju apiešanas mehānismiem.
Ziņošanas kārtība un turpmākā attīstība
Ar 2025. gada 10. jūniju Latvijā ir ieviesta arī vienkāršota ziņošanas kārtība par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu, nosakot vienu iestādi – Finanšu izlūkošanas dienestu – kam ziņojumi būtu iesniedzami. Tas atvieglo un paātrina informācijas apmaiņu starp dažādām institūcijām, palielinot efektivitāti cīņā pret sankciju pārkāpumiem. Turpmāk šī lieta nonāks tiesas priekšā, kur tiks noskaidrota apsūdzētā vaina un piemērota attiecīgā atbildība. Tas ir būtisks solis ne tikai šīs konkrētās personas lietā, bet arī plašākā kontekstā, demonstrējot Latvijas gatavību stingri ievērot un panākt ES noteikto sankciju politiku.