Valsts prezidents Rinkēvičs lūdz Saeimu atkārtoti izvērtēt kravas auto vinješu likumu
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir iniciējis procesu, lai Saeima vēlreiz caurlūkotu nesen pieņemtos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt nodevas likmes kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs trīs tonnām. Šis lēmums, kas tika paziņots 10. decembrī, izsaucis plašu rezonansi un diskusijas gan politiskajos, gan uzņēmējdarbības aprindās.
Bažas par nepārdomātu lēmumu
Prezidenta kancelejas ieskatā, lai gan autoceļu uzturēšana un attīstība prasa stabilu finansējumu, jaunie grozījumi varētu radīt nepamatotu slogu tautsaimniecībai. Rinkēvičs īpaši uzsver, ka likumprojekta izstrādes materiālos trūkst padziļinātas ietekmes analīzes uz dažādām tautsaimniecības nozarēm. Lai gan likumprojekta anotācijā bija norādīts, ka publiskās apspriešanas laikā iebildumi nav saņemti, pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadātāju nozare, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauduši nopietnas bažas. Viņu galvenās sūdzības ir par to, ka izmaiņas tiek ieviestas pārāk strauji, kad uzņēmumi jau ir ieplānojuši savu darbību un noslēguši līgumus nākamajam gadam. Turklāt pastāv bažas, ka šāds solis varētu veicināt inflācijas spirāli un samazināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Kravas auto nodokļu izmaiņu būtība
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas tika pieņemti Saeimā 3. decembrī, paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trīs tonnām, sākot ar 2026. gada 1. janvāri. Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai nodevu likmes atspoguļotu faktiskās autoceļu uzturēšanas izmaksas, ko rada kravas transportlīdzekļu intensīvā lietošana. Tiek plānots arī ieviest “nulles” likmi bezemisiju transportlīdzekļiem, vienlaikus diferencējot likmes emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to izmešu apjoma. Paplašināts arī ceļu tīkls, uz kuru attieksies nodeva, iekļaujot valsts reģionālos autoceļus, kas ved uz ostām vai ir paralēli galvenajiem autoceļiem, lai novērstu iespējas izvairīties no maksājuma.
Nodevas apmērs tiek diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda. Piemēram, N1 kategorijas vieglajiem komerctransportam ar pilnu masu no 3001 līdz 3500 kg un “Euro VI” dzinēju, gada vinjetes likme varētu pieaugt no 260 uz 360 eiro, bet dienas likme – no pieciem līdz septiņiem eiro. Savukārt transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3501 kg līdz 12 000 kg, dienas likme plānota 17 eiro, nedēļas – 43 eiro, mēneša – 87 eiro, bet gada – 870 eiro. Ieņēmumi no šīs nodevas tiek novirzīti valsts autoceļu uzturēšanai un attīstībai, un aptuveni puse no ieņēmumiem nāk no ārvalstu pārvadātājiem.
“Šāds izmaksu kāpums lauksaimniekiem ir absolūti nepieņemams un nav godīgs – tas ir spļāviens sejā ne tikai mūsu nozarei, bet arī mežsaimniekiem un mazajiem uzņēmējiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Iespējamie kompromisi un tālākie soļi
Lai gan Satiksmes ministrija jau pirms prezidenta iniciatīvas bija panākusi vienošanos ar zemniekiem par kompromisu – ka lauksaimniekiem vinjete būs jāmaksā tikai trīs mēnešus gadā (ziemas periodā), kas valstij izmaksātu ap trīs miljoniem eiro, diskusijas turpinās. Tiek izskatīti arī citi priekšlikumi, piemēram, plašāks atbalsts visiem zemniekiem, saglabājot esošās nodevas likmes transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3 līdz 3,5 tonnām, kā arī specifisks atbalsts daudzbērnu ģimenēm.
Satiksmes ministrs Atis Švinka norāda, ka jautājums par vinjetēm nav jauns, un uzskata, ka pašreizējais strīds ir drīzāk politisks un saistīts ar priekšvēlēšanu kontekstu. Tomēr viņš arī uzsver, ka vinješu cenas tāpat būs jāceļ, pat pēc otrreizējās caurlūkošanas.
Saeima savukārt nolēmusi nodot likumprojektu skatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lai turpinātu diskusijas par šiem jautājumiem un iespējamiem grozījumiem.