ES beidzot demonstrē stingrību, pilnībā iesaldējot Krievijas aktīvus
Kā informē telekanāls EuroNews, Eiropas Savienība ir veikusi drosmīgu soli, neatgriezeniski iesaldējot Krievijas valsts aktīvus. Šis lēmums ir spēcīgs signāls Maskavai, noraidot spiedienu atbrīvot līdzekļus pirms vienošanās par kara reparācijām Ukrainai. Šī darbība seko pēc Donalda Trampa kritikas par Eiropas valstu vājumu, liecinot, ka ES ir gatava stingrām un neatkarīgām darbībām.
Eiropas Savienība, izmantojot līgumu ārkārtas klauzulu, nolēmusi **neierobežoti laika periodā iesaldēt Krievijas Centrālās bankas aktīvus**, kuru kopējā vērtība Eiropas Savienības teritorijā sasniedz aptuveni 210 miljardus eiro. Šāds solis nostiprina ES ietekmi, pasargā līdzekļus no Kremļa kara mašīnas un vienlaikus demonstrē pretestību ārējiem centieniem ietekmēt šo jautājumu.
“Mēs sūtam spēcīgu signālu Krievijai: kamēr turpināsies šis brutālais agresijas karš, Krievijas izmaksas turpinās pieaugt,” paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. “Tas ir spēcīgs vēstījums Ukrainai: mēs vēlamies nodrošināt, lai mūsu drosmīgā kaimiņvalsts kļūtu vēl spēcīgāka gan kaujas laukā, gan pie sarunu galda.”
Juridisks maratons un inovatīvs risinājums
Lielākā daļa līdzekļu, proti, 185 miljardi eiro, atrodas Briselē esošajā centrālajā vērtspapīru depozitārijā Euroclear, savukārt atlikušie 25 miljardi eiro ir izvietoti bankās piecās dalībvalstīs. Līdz šim šie līdzekļi bija paralizēti tradicionālā sankciju režīma ietvaros, kas ik pēc sešiem mēnešiem bija jāatjauno ar visu dalībvalstu vienprتوšu lēmumu. Lai gan visas sankciju paketes pret Krieviju ir tikušas pagarinātas, šis process kļuva arvien **nestabilāks**. Jau iepriekš Ungārija vairākkārt draudējusi bloķēt sankciju pagarināšanu, liekot diplomātiem strādāt virsstundās, lai novērstu ierobežojumu sabrukumu.
Šī pieredze bija sūri satraucoša un palika prātos, kad vēlāk Eiropas Komisija ierosināja ambiciozu ideju par Krievijas aktīvu novirzīšanu nulles procentu aizdevumā Ukrainai kara reparācijām. Viens no daudzajiem jautājumiem, kas pavadīja šo nepieredzēto priekšlikumu, bija, kā pasargāt 210 miljardu eiro fondu no nevēlamām veto tiesībām un nejaušas atbrīvošanas. Galvenās bažas radīja iespēja, ka līdzekļu pēkšņa atbrīvošana varētu izraisīt likviditātes krīzi Euroclear un destabilizēt eirozonu.
Sākotnēji Komisija ierosināja izmantot Līguma par Eiropas Savienības darbību 31. panta 2. punktu, lai pārietu no vienprātības uz kvalificētu vairākumu sankciju pagarināšanas jautājumā. Šis pants balstīts uz “stratēģiskām interesēm un mērķiem”, kas, pēc amatpersonu domām, sniedza argumentu. Tomēr 31. panta 2. punktam, ko dažkārt dēvē par “pārejas klauzulu”, ir absurda īpatnība: jebkura valsts varētu izmantot “vitālus un noteiktus nacionālās politikas iemeslus”, lai bloķētu šo pāreju. Tas nozīmē, ka, lai apietu vienprātību, joprojām bija nepieciešama vienprātība. Šis septembrī ierosinātais risinājums tika klusi pamests.
Komisija pievērsās citai Līguma provīzijai: **122. pantam**, kas dalībvalstīm ļauj “solidaritātes garā” pieņemt lēmumus par pasākumiem, kas “atbilstoši ekonomiskajai situācijai”. 122. pantam ir divas būtiskas praktiskas priekšrocības: tas apiet Eiropas Parlamentu un prasa tikai kvalificētu vairākumu, ļaujot blokam rīkoties ātrāk un novērst nevēlamus veto. Līdz tam 122. pants tika izmantots ekonomisko krīžu kontekstā, īpaši COVID-19 pandēmijas un 2022. gada enerģētikas krīzes laikā.
Geopolitiskās likmes un jaunā stratēģija
Martā Komisija paplašināja interpretāciju par ekonomiskās krīzes definīciju, izmantojot šo provīziju, lai izveidotu aizsardzības programmu aizdevumu veidā par 150 miljardiem eiro, pamatojot, ka ES saskaras ar “nepieredzētu drošības draudu”. (Šis lēmums izsauca Parlamenta sašutumu un galu galā noveda pie tiesas prāvas.) Pagājušajā mēnesī Komisija, balstoties uz šiem argumentiem, apgalvoja, ka Krievijas karš ir radījis arī “nopietnu ekonomisko ietekmi”, kas izpaužas kā “piegādes traucējumi, lielāka nenoteiktība, paaugstināti riska prēmijas, zemākas investīcijas un patēriņa izdevumi”, kā arī neskaitāmi hibrīdu uzbrukumi dronu iebrukumu, sabotāžas un dezinformācijas veidā.
Daži juridiski eksperti apšaubīja šo argumentāciju, ņemot vērā, ka pilna mēroga iebrukumam drīzumā apritēs ceturtā gadadiena. Beļģijas premjerministrs Barts De Vēvers, galvenais reparāciju aizdevuma pretinieks, arī apšaubīja jebkādas ES mēroga ārkārtas situācijas esamību. Taču acīmredzamās Eiropas ekonomiskās grūtības, apvienojumā ar 122. panta **nekonkrēto formulējumu** un tā ierobežoto jurisprudenci, deva Komisijai pietiekami daudz manevru brīvības, lai virzītos uz priekšu. “Mēs esam pārliecināti, ka pamatojums ekonomiskajiem zaudējumiem, lai izpildītu šo Līguma provīziju, ir pildīts virs un virs prasību,” paziņoja Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs, atbildot uz kritiku.
Pēc lēmuma, kas tika pieņemts ar plašu atbalstu, dalībvalstīm būs stingri aizliegts atdot jebkādus arestētos aktīvus Krievijas Centrālajai bankai. 210 miljardi eiro tiks atbrīvoti tikai pēc tam, kad Krievija būs pārtraukusi savu agresijas karu pret Ukrainu un tās darbības vairs neapdraudēs Eiropas ekonomiku kopumā. Līdzekļu atbrīvošanai būs nepieciešams jauns kvalificēts vairākums.
Praksē tas nosaka ārkārtīgi augstu barjeru, kas visticamāk netiks sasniegta tuvākajā laikā. Visos nolūkos aktīvi tiks iesaldēti *sine die* (uz nenoteiktu laiku). Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir pazīstams veto tiesību lietotājs, ātri nosodīja 122. panta izmantošanu kā “Brisele diktatūru” un solīja, ka viņa valsts darīs “visu iespējamo, lai atjaunotu likumīgu kārtību”, norādot uz iespējamu tiesas prāvu. Amatpersonas un diplomāti, gluži pretēji, atzinīgi novērtēja ziņas.
Daudziem tas sniedza vilinošu ieskatu par to, kā varētu izskatīties ES ārpolitika bez vienprātības sloga, kas tik bieži kavē kolektīvo rīcību un padara bloku par līderi globālajā arēnā. “Ir labi, ka m mēs atradām juridisku veidu, kā izbeigt sešu mēnešu ķīviņus par to, vai mēs varēsim pagarināt aktīvus vai nē,” sacīja kāds augsta ranga diplomāts, “jo ikreiz mēs bijām pakļauti šantāžai, atkarībā no kāda Budapeštā esoša cilvēka iegribām. Tagad mums ir stabils veids, kā iesaldēt aktīvus.”
Šis risinājums ļauj ES pretoties jebkādiem centieniem priekšlaicīgi atbrīvot valsts aktīvus, kā to ierosināja ASV un Krievija savā nopludinātajā 28 punktu miera plānā. Šis plāns ietvēra strīdīgu ideju sadalīt aktīvus divos atsevišķos ieguldījumu fondos Vašingtonas un Maskavas komerciālajiem ieguvumiem, kas ir dramatisks pagrieziens atbildības misijā, kuru Rietumu sabiedrotie ir pieņēmuši līdz šim.
28 punktu plāns satricināja ES līderus un izraisīja steidzamu nepieciešamību vienoties un publiski nosodīt Baltajam namam par vēlmi pieņemt lēmumus par Eiropu bez Eiropas līdzdalības. Sākotnēji tika rīkotas virsotnes un publicēti paziņojumi bez taustāmiem rezultātiem. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs publicēja op-ed, aicinot Eiropu palikt stingrai. “Ja mēs to nopietni domājam, mēs nevaram ļaut nenolīdzības valstīm noteikt, kas notiek ar agresoru valsts finanšu resursiem, kas likumīgi iesaldēti mūsu pašu tiesiskuma un mūsu pašu valūtā,” viņš rakstīja. “Lēmumi, ko mēs tagad pieņemam, veidos Eiropas nākotni.” Tagad, iesaldējot Krievijas aktīvus, Eiropieši ir gatavi spēlēt savas kārtis.