Dzelzceļa sliežu spridzināšana Polijā, zemūdens kabeļu pārraušana Baltijas jūrā un aizdomīgi droni virs lidostām un citiem kritiskās infrastruktūras objektiem ir tikai daļa no incidentiem, kuros galvenā aizdomās turamā ir Krievija. Sabotāžas gadījumu skaits Eiropā pēdējos gados ir pieaudzis, un tam ir tieša saikne ar Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā. Kamēr Krievijas armija posta Ukrainu, tikmēr Kremļa specdienestu savervēti cilvēki mēģina sēt haosu Eiropā. Taču Krievija nav vienīgā valsts, kas vēlas kaitēt eiropiešiem.
Krievija ar sabotāžām cenšas traucēt normālu dzīvi Eiropā
Pagājušā gada martā vairāki vīrieši Londonas austrumos aizdedzināja noliktavu, kurā glabājās humānā palīdzība Ukrainai. Ugunsgrēks daļēji nopostīja noliktavu, radot zaudējumus 1,1 miljona eiro apmērā.
Šogad oktobrī sešiem Lielbritānijas pilsoņiem tiesa piesprieda no astoņiem līdz septiņpadsmit gadiem cietumā par uzbrukuma īstenošanu un organizēšanu.
Izmeklēšanā atklājās, ka grupējums arī plānoja aizdedzināt restorānu un vīnu veikalu, kā arī nolaupīt to īpašnieku, Kremļa kritiķi Jevgēņiju Čičvarkinu.
Noziedznieki darbojās Krievijas algotņu grupējuma “Wagner” uzdevumā. Viņus savervēja ar saziņas vietnes “Telegram” starpniecību.
Pirms dažām nedēļām Lietuvas tiesa piesprieda trīs gadu un četru mēnešu cietumsodu Ukrainas pilsonim par tirdzniecības centra “IKEA” aizdedzināšanu Viļņā pagājušā gada maijā. Vīrieti arestēja, kad viņš autobusā devās uz Latviju, lai veiktu līdzīgu uzbrukumu Rīgā.
Tolaik 17 gadus veco puisi, kurš dzīvoja Polijā, savervēja ar “Telegram” starpniecību, piesolot viņam atlīdzībā vienpadsmit tūkstošus eiro un lietotu BMW markas automašīnu. Lietuvas varasiestādes apgalvo, ka ukrainis darbojās Krievijas militārā izlūkdienesta uzdevumā.
Pēdējos gados Eiropā arvien biežāk ir reģistrētas lielveikalu un noliktavu ļaunprātīgas dedzināšanas, uzbrukumi zemūdens kabeļiem un dzelzceļu infrastruktūrai un citas sabotāžas. Vairumā gadījumu viss liecina par to, ka aiz šiem uzbrukumiem stāv Krievija.
Grib mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai
Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs Vašingtonā ir aplēsis, ka Krievijas sabotāžas operāciju skaits Eiropā četrkāršojās laikā no 2022. līdz 2023. gadam un trīskāršojās laikā no 2023. līdz 2024. gadam.
Ziņojumā, ko publicēja martā, teikts, ka no 2022. gada līdz šī gada sākumam Eiropā ir reģistrētas vismaz 52 Krievijas organizētas sabotāžas. Aptuveni 27 % no tām bija vērstas pret transporta infrastruktūru, 21 % pret rūpniecības objektiem un 21 % pret zemūdens kabeļiem, cauruļvadiem un citu infrastruktūru.
Savukārt Bratislavā bāzētā domnīca “Globesec” un Starptautiskais pretterorisma centrs Hāgā oktobrī publicēja pētījumu, kurā apgalvots, ka kopš 2022. gada Eiropā ir notikuši vairāk nekā 110 sabotāžas uzbrukumi vai to mēģinājumi, kuriem ir apstiprināta saistība ar Krieviju. Vairums no tiem bija dedzināšanas vai vandalisma gadījumi, kas bija vērsti pret infrastruktūru un sabiedrisko kārtību.
Latvijas Radio uzrunātie eksperti uzskata, ka Krievijas sabotāžu galvenais mērķis ir iedragāt Eiropas valstu sabiedrību un politiķu atbalstu Ukrainai.
Helsinkos esošā Eiropas izcilības centra cīņai pret hibrīddraudiem analītiķe Viktorija Rusinaite sacīja, ka Krievija šādi cer piespiest Eiropu pievērsties vairāk savai aizsardzībai, nevis palīdzības sniegšanai Ukrainai: “Kāpēc viņi domā, ka šāda pieeja darbosies? Krievijas elites ļoti labi zina, cik augstu Eiropas demokrātijas vērtē mieru un normas. Un viena no šīm normām gan autokrātijās, gan demokrātijās ir pakalpojumu paredzamība. Tas nozīmē, ka sakari darbosies, vilcieni kursēs, lidmašīnas lidos un tā tālāk. Un tas veido normālu dzīvi mūsu sabiedrībās. Tāpēc, ja tas tiek traucēts, rodas apjukums. Bet vēl viens un svarīgāks aspekts ir tas, ka lēmumu pieņēmēji un drošības elites Krievijā zina, cik augstu eiropieši vērtē mieru un cik ļoti viņi baidās no eskalācijas.”
Leidenes Universitātes Nīderlandē profesors terorisma un politiskās vardarbības jautājumos Barts Šūrmans domā, ka Krievija ar sabotāžas operācijām grib ne tikai izolēt Ukrainu no sabiedrotajiem Eiropā. “Otrs mērķis, ko krievi cenšas sasniegt, ir sēt nesaskaņas Eiropā, izmantojot ietekmes operācijas, mēģinot ietekmēt vēlēšanas un palīdzot Kremlim draudzīgām partijām nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī. Tas kalpo viņu mērķim nodrošināt, ka Eiropa nav tik vienota, kā tā varētu būt,” sacīja Šūrmans.
Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas vēstniecībās Eiropā strādāja simtiem izlūkdienestu aģentu, kuri uzdevās par diplomātiem. Pēc tam, kad Eiropas valstis izraidīja daudzus krievu diplomātus, Krievijai kļuva arvien grūtāk uz vietas veikt izlūkošanas darbības. Tāpēc Krievijas specdienesti izmanto sociālos medijus, lai vervētu spiegus un cilvēkus, kuri par salīdzinoši nelielu samaksu ir gatavi veikt sabotāžas.
Pārsvarā tie ir vīrieši vecumā no 30 līdz 40 gadiem, lielākā daļa no viņiem runā krieviski un nāk no bijušajām padomju republikām, piemēram, Ukrainas un Moldovas.
Barts Šūrmans pieļauj, ka ukraiņus vervē ar īpašu nodomu: “Ja ukraiņi veiktu kādu operāciju Latvijā, tas pats par sevi, protams, būtu ļoti slikti. Bet tas būtu vēl sliktāk tāpēc, ka to dara cilvēki, kuriem jūs esat devuši drošas mājas. Tātad tas varētu būt kā apzināti radīts dubults psiholoģisks efekts. Tomēr es neesmu par to pārliecināts, tas ir tikai pieņēmums.”
Eiropai daudz vājo vietu
Uz jautājumu, kādas ir Eiropas ievainojamākās vietas, pret kurām Krievija var mēģināt veikt sabotāžas, Šūrmans atbildēja, ka tādu ir pietiekami daudz, piemēram, zemūdens kabeļi, ūdens apgādes un attīrīšanas sistēmas, kā arī civilās aviācijas joma. “Viņu galvenais mērķis ir sabiedriskā telpa – tirdzniecības centri, memoriāli vai ievērojamas vietas, piemēram, Eifeļa tornis, kura pakājē viņi novietoja zārkus ar Francijas karogiem, lai tādējādi pavēstītu: “Lūk, kas notiks, ja jūs nosūtīsiet savu karaspēku uz Ukrainu.”
Mūsu atvērtajās sabiedrībās ir tik daudz vietu un tik daudz lietu, kuras viņi varētu izmantot. Un es pat nerunāju par kiberdimensiju, ko viņi, protams, arī aktīvi izmanto,” teica profesors.
Eiropai ir jāpieņem, ka Krievija pārredzamā nākotnē nemainīs savu agresīvo uzvedību, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu tās kaitnieciskās darbības un mazinātu to ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, uzsvēra Viktorija Rusinaite: “Pirmais loģiskais solis būtu sodīt vainīgos. Protams, var sodīt cilvēkus, kuri veic diversijas aktus. Taču, ja tiek atklāta saikne, piemēram, ar Krievijas izlūkdienestiem vai citiem aktoriem Krievijā, ir jāpanāk, lai arī viņi tiktu sodīti. To var izdarīt tieši, piemēram, ar sankciju palīdzību, ja ir skaidra atbildība. Tā kā karš Ukrainā turpinās, es domāju, ka labākais sods ir sniegt Ukrainai vēl lielāku atbalstu. Un es domāju, ka tas būtu svarīgi, lai skaidri paziņotu naidīgajai pusei, proti, Krievijai, ka šādas darbības ir nepieņemamas un tās ir jāpārtrauc.”
Arī Irāna pastiprina aktivitātes Eiropā
Abi eksperti norādīja, ka hibrīdoperācijas Eiropā veic ne tikai Krievija.
Savas kaitnieciskās darbības izvērš arī Krievijas sabiedrotā Irāna. Ar islāma republiku saistīts hakeru grupējums šovasar veica plašu kiberuzbrukumu Albānijai. Grupējums paziņoja, ka tā ir atriebība par patvēruma sniegšanu vairāk nekā 3000 irāņu disidentu.
Lielbritānijas izlūkdienesti jūlijā paziņoja, ka ir pieaugusi Irānas izlūkdienestu aktivitāte valstī, bet Zviedrijas drošības dienesti apgalvo, ka Irāna izmanto noziedzīgus grupējumus, lai vērstos pret Irānā valdošā režīma kritiķiem.