Eiropas Savienība vienojas par Krievijas aktīvu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku
Kā ziņo Latvijas Avīze, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas izšķirošu vienošanos par Krievijas aktīvu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku. Šis vēsturiskais lēmums, kas tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu, novērš būtiskus šķēršļus šo līdzekļu izmantošanai Ukrainas atbalstam. Līdz šim Krievijas aktīvi tika bloķēti saskaņā ar sankciju mehānismu, kas bija jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem, par ko balsoja visas 27 ES dalībvalstis. Šī kārtība traucēja izmantot Krievijas aktīvus, lai finansētu ilgtermiņa kredītus Ukrainai, un radīja satraukumu par iespējamu veto no kādas dalībvalsts, piemēram, Ungārijas, kas iepriekš draudējusi bloķēt sankciju pagarinājumus. Lai apietu šo šķērsli, dalībvalstis izmantojušas juridisko normu, kas nopietnu ekonomisko grūtību gadījumā ļauj pieņemt attiecīgus pasākumus ar kvalificētu balsu vairākumu – tas nozīmē, ka lēmumam nepieciešams vismaz 15 ES valstu atbalsts, pārstāvot vismaz 65% bloka pilsoņu .
Ievērojams finansiālais apjoms un juridiskais pamats
Eiropas Savienībā ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro vērtībā . No šīs iespaidīgās summas ievērojama daļa, aptuveni 185 miljardi eiro, tiek glabāta finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā, bet vēl aptuveni 25 miljardi eiro ir noguldīti Eiropas valstu bankās . Šāds lēmums ir spēcīgs signāls Maskavai, noraidot spiedienu atbrīvot līdzekļus pirms vienošanās par kara reparācijām Ukrainai . Krievija savai naudai varēs piekļūt tikai tad, kad izbeigs agresijas karu pret Ukrainu un piekritīs samaksāt reparācijas . Šis solis ir ievērojams pagrieziens Eiropas Savienības attieksmē pret agresorvalsts finansu resursiem un liecina par kopīgu apņēmību stāvēt Ukrainas pusē .
Ieguvumi Ukrainai un turpmākās diskusijas
Šis izšķirošais lēmums ir tieša atbilde uz Krievijas agresijas radītajām nopietnajām ekonomiskajām sekām un steidzamo nepieciešamību novērst līdzekļu pārskaitīšanu Krievijai, tādējādi ierobežojot turpmāku kaitējumu gan Ukrainai, gan Eiropas ekonomikai . Eiropas Komisijai tiek piešķirtas tiesības izlemt, kā rīkoties ar iesaldēto Krievijas naudu . Lai gan sākotnējais lēmums paredz iesaldēt aktīvus, turpinās diskusijas par to, kā efektīvāk izmantot šos līdzekļus Ukrainas atjaunošanai . Daži avoti norāda, ka Krievija cer miera sarunu procesā panākt šīs naudas “atsaldēšanu” . Tomēr Eiropas valstis vēlas, lai Krievijas nauda tiktu izmantota Ukrainas atjaunošanai . Jau ir izveidots mehānisms, lai izmantotu iesaldēto Krievijas valsts aktīvu ģenerēto peļņu Ukrainas atbalstam . Aprēķināts, ka no šiem aktīviem katru gadu varētu tikt iegūti aptuveni pieci miljardi eiro . Eiropas Savienība arī plāno segt 90 miljardus eiro no Ukrainas 135 miljardu eiro finansējuma deficīta nākamajiem diviem gadiem, izmantojot šos iesaldētos Krievijas aktīvus .
Starptautiskās attiecības un iespējamās sekas
Šis lēmums ir drosmīgs solis, kas neatgriezeniski iesaldē Krievijas valsts aktīvus, noraidot spiedienu atbrīvot līdzekļus pirms vienošanās par kara reparācijām Ukrainai . Lai gan ASV sākotnēji paudušas šaubas par šī plāna pievienošanos, atsaucoties uz tirgus stabilitātes riskiem , un Japāna noraidījusi līdzīgu priekšlikumu juridisku problēmu dēļ , Eiropas Savienības apņēmība paliek stingra. Vienlaikus pastāv bažas par juridiskajām sekām un iespējamiem Krievijas atbildes pasākumiem, piemēram, konfiscējot rietumvalstu aktīvus Krievijā . Eiropas amatpersonas bažījas arī par iespējamām sekām attiecībā uz eiro valūtu, jo investori varētu atteikties no eiro aktīviem . Neskatoties uz sarežģītajiem juridiskajiem un politiskajiem jautājumiem, ES ir apņēmusies nodrošināt, ka Krievijas izmaksas par agresijas karu turpinās pieaugt .