Ķirurga skarbie vārdi: Latvijas veselības aprūpes modelis finansē mirstību, nevis veselību
Armands Sīviņš, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, ir asi kritizējis pašreizējo veselības aprūpes finansēšanas modeli Latvijā. Viņš uzskata, ka šī sistēma nenes veselību, bet gan finansē mirstību, īpaši izceļot onkoloģijas nozares smago situāciju.
Diskusijā “Naudas cena” Sīviņš pauda sašutumu par sistēmas necaurspīdīgumu un datu trūkumu, kas, viņaprāt, ļauj slēpt reālās problēmas, tostarp finansējuma nepietiekamību. Viņš uzsvēra, ka pacientiem ir jābūt pilnīgai informācijai par ārstēšanas rezultātiem, ārstu darba rādītājiem, pakalpojumu pieejamību un rindām. Tikai caurspīdīgums var nodrošināt pacientu interesēs strādājošu sistēmu.
Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmas: dāti un finansējums
Latvijas veselības aprūpes sistēma saskaras ar vairākām nopietnām problēmām, ko apliecina arī dažādi pētījumi un ekspertu viedokļi. Viena no galvenajām kritikas tēmām ir nepietiekamais finansējums. Lai gan 2025. gada valsts budžetā veselības nozarei paredzēti 1,9 miljardi eiro, un papildus piešķirti 30,16 miljoni eiro, kas vērsti uz sistēmas gatavības stiprināšanu un medikamentu pieejamību, kopējais finansējuma apjoms joprojām atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Pētījums “Veselības ekonomikas barometrs 2025” norāda, ka Latvija veselībai tērē 4,6% no IKP, kamēr ES vidējais rādītājs ir 7,3%, radot aptuveni miljarda eiro iztrūkumu gadā .
Nepietiekamais finansējums tieši ietekmē pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Kā secināts, Latvijā ir garākās rindas pie ārstiem un vieni no augstākajiem pacientu līdzmaksājumiem Eiropas Savienībā . Ārstu biedrība norāda, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums, lai gan paredz uzlabojumus juridiskā un administratīvā līmenī, neatrisina pamatproblēmu – hronisko finansējuma trūkumu .
Onkoloģijas nozares krīze: statistika un realitāte
Armands Sīviņš īpaši uzsvēra kritiskās situācijas onkoloģijas jomā. Latvija ieņem priekšpēdējo vietu Eiropā pēc valsts izdevumiem viena onkoloģijas pacienta ārstēšanai un pēdējo vietu inovatīvo medikamentu pieejamības ziņā . Šī statistika ir graujoša un atspoguļo politikas sekas. Situācija ir tik smaga, ka Sīviņš to raksturo kā “mirstības finansēšanu”.
Lai gan onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes prioritātēm, reālā situācija liecina par pretējo. Eksperti norāda, ka finansējuma pieaugums ir bijis augstāks nekā vidēji Eiropā, taču izdevumi onkoloģijai uz vienu iedzīvotāju joprojām ir trīs reizes zemāki nekā vidēji Eiropā . Turklāt, lai gan tiek plānoti uzlabojumi onkoloģijas aprūpes jomā 2025.-2027. gadam, iepriekšējie plāni bieži vien ir bijuši bez pilnvērtīga finansējuma .
Ārstu bažas pastiprina arī darbinieku trūkums un pārslogojums. Kā norāda Stradiņa slimnīcas vadītājs, “caurumi” sistēmā tiek lāpīti uz personāla rēķina . Latvijā ir divreiz mazāk medicīnas māsu nekā vidēji Eiropas Savienībā, radot milzīgu spiedienu uz esošajiem darbiniekiem . Mediķu algas, īpaši koordinatoriem un māsām, ir neadekvātas, salīdzinot ar darba apjomu un atbildību, piemēram, ķīmijterapijas nodrošināšanā.
Nepieciešamās pārmaiņas: caurspīdīgums, dati un investīcijas
Lai uzlabotu situāciju, nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Armands Sīviņš uzsver datu pieejamības un sistēmas caurspīdīguma nozīmi . Pacientiem ir jāredz visa informācija par ārstēšanas rezultātiem, pakalpojumu pieejamību un rindām, lai varētu pieņemt informētus lēmumus un izvēlēties sev piemērotāko palīdzības veidu.
Eksperti aicina mainīt domāšanu – veselības aprūpi uztvert nevis kā tēriņu, bet gan kā investīciju, kas atnes ilgtermiņa ieguvumus tautsaimniecībai. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka viens efektīvi investēts eiro veselības nozarē var nest atpakaļ 14 eiro ekonomikai .
Lai gan 2025. gada budžetā paredzēti papildu līdzekļi, tie nenosedz visas vajadzības. Nepieciešams ne tikai palielināt finansējumu, bet arī nodrošināt tā efektīvu un taisnīgu sadalījumu. Ir svarīgi sakārtot finansēšanas sistēmu, nevis tikai lāpīt “caurumus”, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi visiem Latvijas iedzīvotājiem.